Zeiboltu Jēkabs

Vārds   

Jēkabs

Uzvārds   

Zeibolts

Citas vārda formas   

Zeiboltu Jēkabs

Dzimis   

1867.gada 31.decembrī

Miris   

1924.gada 27.decembrī

Apbedīts   

Smiltenes kapos

Joma

pedagoģija

Nodarbošanās

rakstnieks

 

Dzimšanas vieta:

Valsts

Latvija

Rajons / Apriņķis / Novads   

Bilskas pagasts

Pilsēta

 

Vieta

Iekari

Mājas

 

 

Saistība ar novadu:

Dzīvoja

 

Mācījās

 

Darbojās

bijis mājskolotājs Vaidavā

Vieta Valmieras raj.

 

Piezīmes   

 

Apbalvojumi

 

Dzīve un radošā darbība:

Zeiboltu Jēkabs (arī Jēkabs Zeibolts, 1867.31.XII Bilskas pagasta Iekaros - 1924.27.XII turpat, apbedīts Smiltenes kapos) - rakstnieks.
Dzimis saimnieka ģimenē. Mācījies vietējā pagastskolā Bāčos, Smiltenes un Aumeisteru draudzes skolās un J. Cimzes Skolotāju seminārā Valkā, ko Zeiboltu Jēkabs nebeidza, tomēr pēc tam ieguva skolotāja un arī mājskolotāja tiesības. Strādājis par skolotāju vairākās Ziemeļvidzemes skolās. Gadsimtu mijā mājskolotājs Vaidavā (Valmieras tuvumā). Šie gadi Zeiboltu Jēkaba literārajā darbībā bija visražīgākie. Sākoties soda ekspedīciju darbībai, Zeiboltu Jēkabs 1905. gada beigās devās uz Pēterburgu, pēc tam uz Lietuvu. No 1908. gada dzīvoja savās tēva mājās Iekaros.
Pirmā publikācija- stāsts "Zelta Emma" laikrakstā "Dienas Lapa"1891.13.VII-3.VIII. Stāstā reālistisks tēlojums mijas ar triviāliem paņēmieniem, kas aizgūti no t.s. sēnalu literatūras. Labākajā darbu daļā Zeiboltu Jēkabs ir reālists. Zeiboltu Jēkabs rakstījis lugas, stāstus, romānus. Lugās "Mājas naids" (1895, teātrī 1896) un "Trīs soļi uz laimi" (teātrī 1899) konflikta pamatā cilvēka degradācija, ko izraisījusi mantas vara. Tās negatīvā loma gan indivīda, gan sabiedrības dzīvē atveidota visā Zeiboltu Jēkaba jaunradē. Mazāk nozīmīgas lugas ir "Jaunais skolotājs" (1896), "Mirdza" (1905) un "Saules stars" (sarakstīta 1909, grāmatā 1915. gadā). Nozīmīgi stāsti- "Garā diena" (periodikā 1898, grāmatā 1902), "Godības Skudrājos " (periodikā 1900), "Zemdabis laimē" (periodikā 1900, grāmatā 1902).
Zeiboltu Jēkaba romāni bija visai jūtams ieguldījums latviešu romāna žanra attīstībā. Pats rakstnieks par romāniem uzskatījis trīs: "Liktenis" (periodikā 1897 ar cenzūras svītrojumiem, grāmatā 1902; cenzūras svītrojumi novērsti 1927. gadā), "Rīta salna" (periodikā 1899), "Ūdens burbuļi" (žurnālā "Austrums"1900, grāmatā 1925). Romāna žanram pieder arī Zeiboltu Jēkaba darbi "Caurie ziedi" (laikraksta "Dzimtenes Vēstnesis" pielikumā 1913. gadā) un "Barons Bunduls" ("Dzimtenes Vēstnesis", 1916). Zeiboltu Jēkaba literāro darbu pamatā paša pieredzētais un vērotais. Romānā "Ūdens burbuļi" tēlotā mazpilsēta atgādina Valmieru. Zeiboltu Jēkabs veiksmīgi atklājis raksturus komiskā skatījumā, īpaši romānā "Barons Bunduls". Komiskas epizodes sastopamas gandrīz visos Zeiboltu Jēkaba darbos.

Citi darbi:
Raksti 5 sējumos (1956).

    
Literatūra:

  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 654.-655.lpp.
  • 2.Knope E. Zeiboltu Jēkabs un laikmeta norises//Zeiboltu Jēkabs. Ūdens burbuļi. Barons Bunduls. R., 1985;
  • Knope E. Zeiboltu Jēkabs. Romāni "Liktenis" un "Caurie ziedi"//Zeiboltu Jēkabs. Liktenis. Caurie ziedi. R., 1987.
  • Jēkabs Zeibolts//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-546.lpp.
      

Elektroniskie resursi:

Zeiboltu Jēkaba darbi Valmieras un novadu bibliotēkās