Veinis, Pēteris

Vārds   

Pēteris

Uzvārds   

Vintiņš

Citas vārda formas   

Veinis Pēteris, pseidonīmi - Voldemārs Tamizars, Volts

Dzimis   

1893.gada 25.maijā

Miris   

1940.gada 8.janvārī

Apbedīts   

 

Joma

 

Nodarbošanās

rakstnieks

 

Dzimšanas vieta:

Valsts

Latvija

Rajons / Apriņķis / Novads   

Valmieras pagasts

Pilsēta

 

Vieta

 

Mājas

 

 

Saistība ar novadu:

Dzīvoja

 

Mācījās

Valmieras pilsētas skolā

Darbojās

Publicējies ar dzejoļiem laikrakstā "Valmieras Ziņotājs"

Vieta Valmieras raj.

 

Piezīmes   

 

Apbalvojumi

 

Dzīve un radošā darbība:

Veinis Pēteris (īst.v. Pēteris Vintiņš; 1893.25.V .Valmieras pag. - 1940.8.I PSRS) - rakstnieks
Dzimis kalpa ģimenē. Beidzis draudzes skolu, mācījies Valmieras pilsētas skolā, no kuras par revolucionāru darbību izslēgts. No 1912 veicis boļševiku partijas pagrīdes uzdevumus Rīgā, no 1915 - Maskavā. Pēc Februāra revolūcijas Maskavas Latviešu strādnieku teātra valdes priekšsēdētājs, izdevniecības "Pravda" darbinieks (1918 - 1919), laikraksta "Sibīrijas Cīņa" redaktors Omskā (1929 - 1922). Omskā izveidojis latviešu teātra trupu. No 1922 Vissavienības Komunistiskās (boļševiku) partijas darbā Maskavā, Sormovā, Tbilisi un citur. J. Sverdlova Komunistiskās universitātes prorektors Maskavā (1930). Beidzis Sarkanās profesūras literatūras institūtu (1934), bijis TASS korespondents un PSRS sūtniecības un tirdzniecības pārstāvniecības Komunistiskās partijas sekretārs Rīgā (1935 - 1938). 1938. PSRS apcietināts. Reabilitēts pēc nāves.
Pirmā publikācija - dzejolis "Vēl pēdējās" laikrakstā "Valmieras ziņotājs" 1909.25.IV (ar parakstu Pēteris Vintiņš). Dzejoļu krājums "Fabrikā" (1913) sociāli tendēts, mākslinieciski neizkopts strādnieku grūtā darba tēlojums, aicinājums vienoties kopīgai revolucionārai cīņai. No 1912. periodikā publicējis nelielus liriskus tēlojumus un stāstiņus - strādnieku dzīves ainu impresijas. Septiņi tēlojumi ietverti krājumā "Priekšpavasara skices" (1924). Padomju laika dzejoļos un stāstos (laikrakstā "Krievijas Cīņa", "Sibīrijas Cīņa", žurnālos "Celtne", "Darba Zvans" un citos PSRS latviešu izdevumos) cildināta revolucionārā cīņa un sociālistiskā celtniecība. Publicistiskos un teorētiskos rakstos par literatūru un teātri pausta proletkulta nihiliskā attieksme pret kultūras mantojumu, prasīta mākslas un literatūras pakļaušana proletariāta šķiriskajām interesēm. - citi pseidonīmi: Voldemārs Tamizars, Volts.
Izlase "Dzensiksnas skrien" (1969, literatūra.).

    
Literatūra:

  • Līvzemnieks V. Sociālistiskās kultūras kareivis // Viens P. Dzensiksnas skrien. R., 1969.
  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - R.: Zinātne, 2003. - 741 lpp.
  • Latviešu dzejas antoloģija.-R.:Liesma,1973.- 4..sēj.- 73 lpp.

   
Elektroniskie resursi:

Pētera Veiņa darbi Valmieras un novadu bibliotēkās