Saulietis, Augusts

Vārds   

Augusts

Uzvārds   

Plikausis

Citas vārda formas   

Saulietis Augusts, pseidonīmi - Skrabacis, Ansis Gaudarvalks

Dzimis   

1869.gada 22.decembrī

Miris   

1933.gada 27.janvārī

Apbedīts   

Ķinderu kapos, Cesvaines pagastā

Joma

pedagoģija

Nodarbošanās

rakstnieks

 

Dzimšanas vieta:

Valsts

Latvija

Rajons / Apriņķis / Novads   

Grašu pagasts

Pilsēta

 

Vieta

Saulieši

Mājas

 

 

Saistība ar novadu:

Dzīvoja

 

Mācījās

1889.gadā mācījies skolotāju kursos Valmierā

Darbojās

 

Vieta Valmieras raj.

 

Piezīmes   

 

Apbalvojumi

 

Dzīve un radošā darbība:

Saulietis Augusts (īst.v. Augusts Plikausis; 1869.22.XIII Grašu pag. Sauliešos - 1933.27.I turpat, apbed. Cesvaines pag. Ķinderu kapos) - rakstnieks.
Dzimis saimnieka ģimenē. Mācījies Grašu pamatskolā, Cesvaines draudzes skolā, beidzis Kārzdabas pareizticīgo draudzes skolu (1887). 1889 mācījies skolotāju kursos Valmierā, kur iepazinies ar Apsīšu Jēkabu. 1890 Rīgā nokārtojis tautskolotāja eksāmenu. Strādājis par palīgskolotāju Straupē (1890 - 1891), par pagastskolas pārzini Grašos (1892 - 1900), par grāmatvedi naftas tirdzniecības kantorī Groznijā (1900 - 1901). 1901 kantorists laikraksta "Latviešu Avīzes" ekspedīcijā Jelgavā. 1902 - 1915 latviešu valodas un literatūras skolotājs A. Rūmanes - Ķeniņas sieviešu proģimnāzijā un A. Ķeniņa zēnu reālskolā Rīgā. 1904 kopā ar A. Ķeniņu, Pavasaru Jāni un J. Rozentālu nodibinājis grāmatu apgādu "Zalktis". 1906 - 1901 almanaha, vēlāk žurnāla "Zalktis" redakcijas loceklis. 1909 Saulietis nodibināja savu apgādu "Varavīksna", kur izdevis galvenokārt paša darbus. 1914 - 1915 vadījis laikraksta "Latvija" literāro daļu, tad devies bēgļu gaitās un dažus mēnešus dzīvojis Petrogradā. 1916 atgriezies tēva mājās " Sauliešos", kur līdz 1921 nodarbojies ar lauksaimniecību. 1919 - 1924 latviešu literatūras skolotājs Cesvaines vidusskolā. 1926 apprecējies ar pianisti Mariju Valteri.
Saulietis rakstījis stāstus, lugas, dzejoļus, tēlojumus, apceres, esejas. Sācis rakstīt un publicēties 90. gados žurnālā "Austrums", laikrakstos "Balss", "Dienas Lapa". Pirmais dzejolis "Vējš, tu netrokšņo!..." publicēts laikrakstā "Balss" 1893.16./28. VI. Laikrakstā "Dienas Lapa" 1893.13./25.VII - 21. VIII/2. IX iespiests Saulieša tulkotais I. Turgeņjeva stāsts "Jēkabs Pasinkovs". Pirmais Saulieša stāsts "Iz jaunības gadiem" publicēts laikraksta "Dienas Lapa" pielikumā 1893.26.VI. Saulieša ražīgākais daiļrades posms bija gadsimtu mijā. 1897 izdots Saulieša pirmais dzejoļu krājums "Meža šalkas" , 1901 - 1903 publicēti atsevišķi stāsti ("Soda diena", "Aiz sniega un tumsas", "Vientiesītis", "Pērkons", "Purvā", "Kalējs Indriķis" , grāmatās visi 1904). Pārējie stāsti publicēti vispirms galvenokārt periodikā, pēc tam Saulieša kopotos rakstos, kas izdoti vairākkārt. 1910 iznācis Saulieša romāns "Varavīksne" . Saulieša daiļradē saskatāmas gan J. Neikena, brāļu Kaudzīšu un Apsīšu Jēkaba reālistiskās prozas tradīcijas, gan simbolisma un jaunromantisma (īpaši J. Poruka) ietekme. Jaunlaiku cilvēka tēlā Saulietis ievij noslēpumaino un mistisko (stāstos "Veļu tiesa" , sarakstīts 1912, publicēts 1925; "Neaizberamā aka" , sarakstījis 1913, publicēts 1927). Saulieša prozā subjektīvu izjūtu fiksācija mijas ar nepiepildāmām ilgām pēc tikumiskas skaidrības. Galvenās tēmas: cilvēka ciešanu, vientulības un atšķirtības motīvi, sirdsapziņas un vainas, nozieguma un atmaksas problēmas, dzīves un nāves, cilvēka ideālu un meklējumu traģika. Saulieša darbu kompozīcijā liela nozīme zemtekstam, atmosfērai, kaut arī tēlu un jūtu loks parasti veidots vienā noskaņā. Cilvēka iekšējās dzīves simbolisku vispārinājumu Saulietis parasti panāk ar daudznozīmīga dabas tēlojuma palīdzību, kas emocionāli atbalso varoņu iekšējo dvēseles stāvokli.
Saulieša lugas bieži veidotas kā dramatiski tēlojumi. Lugu "Pret ziemeļiem" (grāmatā un arī teātrī 1911), "Jēkabs Saltups" (grāmatā un teātrī 1913), "Audžu bērni" (1928, teātrī 1930) centrā morālo vērtību pārmantojamības problēma; lugā "Ķēniņš Zauls" (1929, teātrī 1930) cilvēka likteņa traģisms iemiesots mitoloģiskā materiālā. Vēl Saulietis sarakstījis drāmas "Līgo" (grāmatā un teātrī 1922), "Rīta blāzma" (1932), traģikomēdijas "Nepilnīgais" (1926), "Svētki Prātaiņos" (grāmatā un teātrī 1932), komēdijas "Pašam sava saimniecība" (1914, teātrī 1951), "Sirdskaite" (grāmatā un teātrī 1923), "Inteliģenti" (1925), "Lakstīgalu perēklis" (1932).
Saulieša dzejoļi krājumos "Meža šalkas" (1897), "Dzeltena lapa" ,"Klusas dienas" , "Pa melnu nakti" , "Sniega laukos" , "Te un tāli" (visi 1904), "Dzimtene" (1909) ir noskaņām bagāta dabas lirika, tās pārdzīvojums organiski pāraug rezignētā cilvēka dzīves izjūtas tēlojumā. Pārējie Saulieša dzejoļi ietverti Rakstu 9 grāmatās (1926). Saulietis sarakstījis arī nelielas liroepiskas poēmas ("Līdumnieks" , sarakstīta 1901, publicēta 1904; "Dzimtene" , 1909; "Veltis" , "Tēva roka" , abas 1927; un citi), dzejoļus prozā un skices, kas ietvertas Rakstu 6 grāmatās (1925), sarakstītas arī tēlojumu ciklu "Revolūcija Prātaiņos" (1923) ar spilgtu laikmeta dokumentalitāti.
Apcerēs un esejās Saulietis galveno uzmanību pievērsis tautas garīgā spēka avotiem, ko saredz valodā, tautasdziesmās, daiļliteratūrā ("Latviešu sēta un tautas gara tradīcijas" , 1913, "Tēvu saulē" , 1927, un citi). 20. un 30. gados Saulietis savus darbus publicējis izdevumos "Piesaule" , "Latvis" , "Burtnieks" , bija viens no aktīvākajiem žurnāla "Daugava" līdzstrādniekiem. - Citi pseidonīmi: Skrabacis, Ansis Gaudarvalks.
Ķinderu kapos 1938 atklāts K. Jansona veidots Saulieša piemineklis.

Kopoti raksti 3 sējumos (1904 - 1909),, Raksti 5 grāmatās (1914 - 1915), 15 grāmatās (1924 - 1927). Prozas izlases: "Izmeklēti raksti" (1922), "Rakstu izlase jaunatnei" (1-3, 1924 - 1925), "Mazā pasaule" (1942), "Neaizberamā aka" (1956), "Aiz sniega un tumsas" (1958), "Uguntiņa" (1981). Dzejas izlases: "Tālas vēstis" (1924), "Aiz zaļiem kalniem" (1969). Lugu izlase "Pret ziemeļiem" (1986).

 
Literatūra:

  • 1. [Zeiferts] Teodors. Saulietis // Saulietis A. Raksti R., 1924. 1.grāmata
  • Saulietis A. Tāli laiki un gaiši tēli // Latvju Grāmata, 1931, 2- 3
  • t.p. No atmiņu lapotnes ap Teodoru // Teodora Zeiferta piemiņai. R., 1932
  • Līgotņu Jēkabs. Liela tautas rakstnieka piemiņai // Piesaule, 1933, 2
  • Veselis J. Pārdomu grāmata. R., 1936
  • Ērmanis P. Saulieti atceroties // Ērmanis P. Sejas un sapņi. Stokholma, 1955
  • Zirnītis E. Augusts Saulietis // Tilts, 1970, 104/105
  • Damburs E. Ievads // Saulietis A. Uguntiņa. R., 1981
  • Smilktiņa B. Ētiskie maksimālisti // Smilktiņa B. Latviešu novele (līdz 1940.g.). R., 1981
  • Hausmanis V. Augusts Saulietis - dramaturgs // Saulietis A. Pret ziemeļiem. R., 1986
  • Eihvalds V. Ar gaišu vaigu // Skola un Ģimene, 1989, 12.
  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - R.: Zinātne, 2003. - 741lpp.
  • Augusts Saulietis//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-435.lpp.
  • Kreicers H.Ievads latviešu rakstniecībā.-Augsburga,1946.-70.lpp.

    
Elektroniskie resursi:

Augusta Saulieša darbi Valmieras un novadu bibliotēkās

Rasmas Birzgales raksts par Augusta Saulieša lugu krājumu "Saltos vējos".- Rīga, 1986.g.