Grimma, Marta

Vārds   

Marta

Uzvārds   

Grimma

Citas vārda formas   

prec. Endzelīna, vēlāk Ķelpe

Dzimis   

1901.gada 26.novembrī

Miris   

1983.gada 7.septembrī

Apbedīts   

Rūjienas Skudrītes kapos

Joma

filoloģija

Nodarbošanās

dzejniece, tulkotāja

 

Dzimšanas vieta:

Valsts

Latvija

Rajons / Apriņķis / Novads   

Burtnieku pagasts

Pilsēta

 

Vieta

Baložu muiža

Mājas

 

 

Saistība ar novadu:

Dzīvoja

Rūjienā

Mācījās

M.Stalažas proģimnāzija Rūjienā

Darbojās

Skolotāja Rūjienā (1931-1933), literatūras nodaļas vadītāju laikrakstā "Rūjienas Vēstnesis",  skolotāja Rūjienas vidusskolā (1941-1955), Rūjas ciema bibliotēkas vadītāja un kolportiere (1955-1957)

Vieta Valmieras raj.

 

Piezīmes   

 

Apbalvojumi

 

Dzīve un radošā darbība:

Grimma Marta (prec.Endzelīna, vēlāk Ķelpe; 1901.26.XI Burtnieku pag. Baložu muižā - 1983.7.IX Rūjienā, apbedīta Rūjienas Skudrītes kapos) - dzejniece, tulkotāja.

Dzimusi amatnieka ģimenē. Mācījusies Strazdumuižas elementārskolā (1912), beigusi M.Stalažas proģimnāziju Rūjienā (1917). Mācījusies Petrogradā no Liepājas evakuētajā krievu sieviešu ģimnāzijā (1917-1918), M.Beķeres meiteņu privātģimnāzijā Rīgā (1918). Beigusi Rīgas 2. pilsētas vidusskolu (1920) un LU Filoloģijas un filozofijas fakultāti, kur studējusi Ģermāņu un Romāņu nodaļā, tad Baltu filoloģijas nodaļā (1926). Strādājusi par asistenti Baltu filoloģijas katedrā (1924-26). Grimma pierakstījusi profesora J. Endzelīna "Lekcijas par baltu valodu salīdzināmo gramatiku"(1927). Saņēmusi Kultūras fonda stipendiju, Grimma studēja literatūru, slāvu valodas un salīdzinošo literatūrzinātni Kārļa universitātē Prāgā (1929-32). Strādājusi par skolotāju Rūjienā (1931-1933) un Rīgā (1933-1940), par literatūras nodaļas vadītāju laikrakstā "Rūjienas Vēstnesis"(1932-33), teātra un mākslas nodaļas vadītāju žurnālā "Sievietes Pasaule"(1935-1940). No 1941. gada dzīvojusi Rūjienā, strādājusi par skolotāju Rūjienas vidusskolā (1941-55) un Rūjas ciema bibliotēkas vadītāju un kolportieri (1955-1957).
20. gadu beigās un 30. gados publicējusi daudzus rakstus un recenzijas par latviešu, čehu, ungāru literatūru un teātru iestudējumiem. Pirmais dzejolis "Turaida" publicēts laikrakstā "Latvis"1927.22.V. Izdoti dzejoļu krājumi "Tavai mīlestībai un mūžībai" (1929), "Mana balss" (1932), "Sēru vītoli" (1934). Grimmas dzeja ir mākslinieciski nevienmērīga, labākajos dzejoļos kaisls temperaments, patoss, spēcīgas, nereti neapvaldītas un pretrunīgas jūtas. Tajos atspoguļota emancipētas, iekšēji neatkarīgas sievietes garīgā pasaule. Iemīļoto motīvu lokā (mīla, māte, dzimtene, reliģija) Grimma tiecas nonākt līdz pasaules filozofiskajai izpratnei. Grimmas romantiski ievirzītajai dzejai raksturīgi arī sentimentālisma akcenti. Grimmas pirmais prozas darbs- tēlojums "Māmiņ...zemenītes!" žurnālā "Latvijas Jaunatne" 1927 gada 2. numurā. Izdots aprakstu krājums "Čehoslovakijā" (1933). Stāsti publicēti periodikā un apkopoti krājumā "Kad Donava šalc" (1934). Grimmas stāstos ievīti autobiogrāfiski motīvi, izkāpinātu jūtu pārņemtos varoņus virza fatālas kaislības. Stāstu kompozīcija maz izstrādāta, sižets pakļauts jūtu attīstībai. Romāns "Sirds saulgrieži" publicēts žurnālā "Sievietes Pasaule"(1938). 70. gados publicē dzejoļus periodikā, 1977. gadā izdota dzejoļu izlase "Priežu ziedi" . Grimma tulkojusi no čehu ("Čehu lirika", 1932; "Čehu rakstnieku sejas"1934; A. Jirāseka "Suņgalvji", periodikā 1935., grāmatā 1962; "J. Otčenāšeka "Pilsonis Brihs", 1958; Z. Pluharža "ja mani atstāsi"1960) un krievu valodas (A. Puškina "Poltava", 1933; A. Ribakova "Kroša brīvdienas", 1969). Piedalījusies "Čehu- latviešu vārdnīcas"(1988) sastādīšanā.

Pseidonīmi: Linlija.

   
Literatūra:

  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 219.lpp.
  • Grimma M. Mans dzīves stāsts//Karogs, 1981, 11;
  • Rūja V. Augsim Latvijai!//Izgl. Un Kultūra, 1994, 1.IX.
  • Ziema G.Rūjienas Novads.-Rūjiena,1999.-61.lpp.
  • Marta Grimma//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-187.lpp.
  • Hermane V. Gleznotājas Ināras Ķelpes [55.] jubilejā : [Par Rūjienas (Valmieras raj.) gleznotāju, I.Ķelpi (Martas Grimmas meitu)] // Liesma. - (1995). - 15.sept., 3.lpp.
  • Šerikova Maija. Durvis par naudu neveras : [saruna ar dzejn. Martas Grimmas mazmeitu, Rūjienas vidussk. (Valmieras raj.) skolot. M.Šerikovu] / pierakst. Līga Siliņa // Rūjienas Vēstnesis. - 1999. - 30.jūl. - 4.-5.lpp.
  • Rumba, Edīte Viss labais no mammas :[Par rakstn., tulk., skolot. Martu Grimmu (1901-1983) : Sakarā ar 90.dz.d.] / tekstā stāsta rakstn. meitas Ināra Ķelpe, Violeta Šerikova // Liesma - 1991. - 30.nov. 3.lpp.
  • Sedleniece, Daina "...Man ir tik labi. Miers un klusums..." :[par dzejn., tulk. Martu Grimmu (1901-1983)] // Rūjienas Vēstnesis - 2001. - 30.nov. 3.lpp.
  • Ziema, Gunārs Dzejniece, kam Rainis skūpstīja roku :[sakarā ar dzejn., tulk. Martas Grimmas (1901-1983) 100.dz.d.] // Rūjienas Vēstnesis - 2001. - 30.nov. 3.lpp.

   
Elektroniskie resursi:

 Martas Grimmas darbi Valmieras un novadu bibliotēkās