Par Agijas Stakas izstādi

2019. gada 18. jūnijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 7. stāvā Bērnu literatūras centrā notika Agijas Stakas izstādes atklāšana. Šo izstādi iepazina un novērtēja bibliotekāri no visas Latvijas, LNB simtgades pasākumā, tā kļūstot par ceļojošo izstādi, kura dodas no vienas pilsētas uz otru, no vienas bibliotēkas uz nākamo. Šā gada 12. martā šī brīnišķīgā izstāde sasniedza arī Valmieras integrētās bibliotēkas Bērnu apkalpošanas nodaļu. Bet ārkārtējā situācija valstī, ieviesa savas korekcijas. Līdz ar to mēs Jums piedāvājam šo izstādi virtuāli - "Ceļojums Agijas Stakas tēlu pasaulē", sākot ar Starptautisko bērnu grāmatu dienu.

Izstādē skatāma virkne ilustrāciju no dažādos gados izdotajām grāmatām un arī pašas grāmatas, kopskaitā ap 200, kuras tapušas 30 darba gados. Sākot no pirmās "Ābeces palīgskolai", kas  tautā saukta vienkārši par “Lāča ābeci”, līdz nesenākajiem izdevumiem, starp kurām ir gan izdevumi ar skaņu pogām, gan puzlēm, gan uzdevumiem un uzlīmēm. Skatāmas arī Igaunijā un Lietuvā izdotās grāmatas. 

Lielā V. Plūdoņa "Zaķīšu pirtiņas" bilde ir tiešām iespaidīga - tā klātienē aizņem 2,55 x 7 metrus. Mēs Jums piedāvājam fragmentu no šī attēla, kurš bija redzams pirms Jūs uzklikšnājāt uz tā un nokļuvāt pie šī teksta. Izstādē ir skatāma gandrīz čaklā sivēna namiņš ar nojumi un žodziņu un paši omulīgie sivēni, kuri ieplānoti kā foto stends; vilks ar 4 kazlēniem (nez kur palikuši vēl trīs kazlēni); mājiņas ar virināmajiem lodziņiem, aiz kuriem slēpjas dažādi grāmatu varoņi, kā arī bilžu rāmji.

Izstādes atklāšanā LNB, Agijas Stakas ilggadīgā izdevēja Vija Kilbloka aicināja izstādes apmeklētājus pievērst uzmanību zīmējumu smalkajām detaļām: ūdens pilienam pie Zaķumātes ķepiņas, vardulēnam kazlēna kabatā, irša sejas izteiksmei, kas ļoti patīk bērniem. Bet pati māksliniece viesus aicināja ekskursijā aplūkot izstādi, pie reizes pastāstot, kā attiecīgais darbs tapis. Mākslinieces dēli piedalās daudzu zīmējumu tapšanā – gan konsultējot, gan kalpojot par modeļiem. Ja mamma saka: “Uzvelc gumijniekus un parāpo pa virtuvi!”, skaidrs, viņai jāredz, kā zābaki iekrokojas. Auss no mugurpuses, pleca izliekums, īkšķa kustība augšup vai lejup – detaļās redzama visa ģimene...

Bērnu literatūras vēsturē viņa noteikti varētu ieiet kā viena no ražīgākajām māksliniecēm, bet Agija Staka atzīst, ka šis ir tāds laiks, kad katru dienu klajā nāk neskaitāmas grāmatas, un nekad vairs latviešu literatūras vēsturē nebūs kāda mākslinieka ēra. «Es biju Margaritas Stārastes bērēs, stāvēju goda sardzē, domāju - ir tik brīnišķīgi, ka viņu zina visi - no jauna līdz vecam. Kad pasaka - Ringla, Zīļuks vai Kraukšķītis -, visi zina, ka to autore ir Margarita Stāraste... Tas bija cits laiks. To mīlestību no tautas vairs nevar gaidīt neviens mākslinieks, arī grāmatu skaits, kas tiek izdots, ir milzīgs. Turklāt kādreiz bija ierasts grāmatas dāvināt uz bērnudārzu un skolu izlaidumiem, bet tagad tā vairs nav,» saka Agita Staka.

Kopš 1991. gada viņa galvenokārt sadarbojas ar izdevniecību Zvaigzne ABC, un pasūtījumi bijuši arī no citām izdevniecībām un privātpersonām, savu radošo talantu viņa izmantojusi arī cita veida pasūtījumiem, piemēram, kalendāru, pastkaršu, burtnīcu, bloknotu, suvenīru noformēšanai. «Kādreiz man Latvijā vien iznāca kādas 300 pastkartes viena gada laikā, arī leišiem zīmēju, arī zviedriem... Esmu zīmējusi pamācības ieslodzītajiem - ka, iznākot no cietuma, nevajag uzstājīgi pētīt kabrioletus un turīgus kungus, bet vajag meklēt darbu. Maltas Ordenim - kāda ir pirmā palīdzība, teiksim, ja, atverot pudeli, esi norāvis apakšlūpu. Pasūtījumi mēdz būt savdabīgi. Reiz man pasūtīja portretu - mednieks Āfrikā nomedījis bifeli, un bija jāzīmē no fotogrāfijas, «aizkrūmojot» pavadoni, kas bijis klāt šajās medībās, un pašu mednieku attēlojot ar kuplākiem matiem, lielākām acīm un mazākām ausīm,» stāsta Agija Staka, piebilstot, ka patiesībā cilvēku vajadzības un izdoma reizēm ir prātam neaptveramas.

Protams, pirms ilustrācijām noteikti tiek lasīts darbs, un reizēm to lasot arī viņas jaunākais dēls, ar kuru nereti raisoties diskusijas. «Piemēram, diskutējām par velnu, kurš zaga princeses. Dēls prasa, ko tās princeses tur mežā dara? Patiesībā man nekad prātā nebija ienācis šis jautājums - kas tā ir par fobiju - zagt princeses un slēpt mežā? » pasmaida Agija Staka. «Zaķi un kaķi ir tikai virspusē, aiz tiem grāmatās ir daudz interesanta...»

Gan mācību laikā lietišķajos, gan studiju laikos akadēmijā pasniedzēji teikuši, ka viņai vajag pievērsties glezniecībai. «Man visu mūžu ir teikts, ka man jāglezno, bet es visu mūžu esmu sev vaicājusi - kam tās manas gleznas ir vajadzīgas? Domāju, ka reizēm vajadzētu gleznot, jo zinu, ka maniem bērniem šķiet, ka gleznotājs tomēr ir labāk nekā grāmatu mākslinieks... Tajā pašā laikā - man šobrīd ir pasūtījumi apmēram gadu uz priekšu. «Akadēmijas laikā es daudz gleznoju, pie Rīgas pils bija mazs saloniņš, kurā daudz ārzemnieku iepirkās, un tad vajadzēja kofera izmēra nesmērējošus darbus! Kā tos pirka! Tādus esmu daudz gleznojusi, jo īpaši klusās dabas...»

«Izdevniecības Zvaigzne ABC mudināta, es uzrakstīju savu pirmo grāmatu - "Āpsēns Pēcis negrib mazgāties". Redz, grāmatu ilustrētājs tiek uzskatīts par kaut ko švakāku nekā autors. Es daudz tiekos ar lasītājiem, un mani pieteica kā - rakstniece un arī ilustratore, lai gan es esmu uzrakstījusi tikai vienu grāmatiņu!» smaidot nosaka Agija Staka un piebilst, ka šobrīd sākusi rakstīt savu otro grāmatiņu.» Tā bija 2019. gadā, bet šobrīd šī grāmatiņa "Āpsēna piedzīvojums" jau ir izdota.

«No mājas izeju reti, visu dienu melnu muti strādāju, cilvēkus redzu maz, vien tad, kad eju bērnam līdzi uz mūzikas skolu. Manuskriptus man atsūta e-pastā, daudziem pasūtītājiem arī gatavos darbus sūtu elektroniski, pat nav jābrauc un jāved.»

 

 

Izmantoti fragmenti no:

https://www.zvaigzne.lv/lv/jaunumi/aktualitates/285814-agijas_stakas_zim...

https://nra.lv/kultura/personibas/289630-agija-staka-reizem-domaju-ka-va...