Poruks, Jānis

Vārds   

Jānis

Uzvārds   

Poruks

Citas vārda formas   

 

Dzimis   

1871.gada 13.oktobrī

Miris   

1911.gada 25.jūnijā

Apbedīts   

Cēsu Lauciņu kapos ; pārapbed. 1924. Meža kapos Rīgā

Joma

 

Nodarbošanās

rakstnieks

 

Dzimšanas vieta:

Valsts

Latvija

Rajons / Apriņķis / Novads   

Druvienas pagasts

Pilsēta

 

Vieta

Prēdeļi

Mājas

 

 

Saistība ar novadu:

Dzīvoja

 

Mācījās

 

Darbojās

 

Vieta Valmieras raj.

 

Piezīmes   

 

Apbalvojumi

 

Dzīve un radošā darbība:

Poruks Jānis (1871.13.X Druvienas pag. Prēdeļos - 1911.25.VI Tērbatā, tag. Tartu, Igaunijā, apbed. Cēsu Lauciņu kapos, pārapbed. 1924. Meža kapos Rīgā) - rakstnieks.

Dzimis saimnieka ģimenē. Mācījies Druvienas pagastskolā (1881 - 1885), Liezēres draudzes skolā (1885 - 1887), Cēsu pilsētas skolā (1888 - 1889), Rīgas Politehniskā institūta priekšskolā (1889 - 1892). 1893 - 1894 ar mecenāta H. Vestermaņa materiālo atbalstu studējis Drēzdenes Karaliskajā konservatorijā, galvenokārt klavierspēli, mūzikas vēsturi, pašmācības ceļā arī filozofiju. Pēc atgriešanās 1894 IV Latvijā ar pārtraukumiem strādājis laikrakstā "Mājas Viesis" un žurnālā "Mājas Viesa Mēnešraksts". 1901 - 1905 - komerczinātnes. 1902 apprecējies ar E. Pētersoni. Pēc 1905 vairākkārt ārstējies psihiatrisko slimību klīnikās Rīgā, Strenčos, Tērbatā, kā arī uzturējies sievas Ernestīnes mājās Cēsīs. 1909 - 1910 dzīvojis Burtnieku namā Vecmīlgrāvī. No 1910 rudens ārstējies Čiža nervu klīnikā Tērbatā, kur pēkšņi miris. Pēc 1905 slimības dēļ aktīva radoša literāra darbība apsīka.
Pirmā publikācija - stāsts "Purvaiņos" laikraksta "Dienas Lapa" literārajā pielikumā 1888 (ar pseidonīmu Daimons). Pirmā grāmata izdota Berlīnē vācu valodā -"Die Religion der Zukunft" ("Nākotnes reliģija", 1894), kurā esejiski izklāstītas Ļ. Tolstoja un F. Nīčes cilvēka koncepcijas. Latviešu romantiskās prozas pirmais spilgtākais darbs bija Poruka garais stāsts "Pērļu zvejnieks" (1895), kurā filozofiski reflektējošs, intraverts platoniskas mīlestības maksimālisms, svešs konformismam un prakticismam, tēlots kā neiederīgs sadzīviskā ikdienišķu vērtību vidē. Stāsta "Pērļu zvejnieks" romantiskās idejas sakņojas R. Vāgnera, Novālisa un citu romantiķu, kā arī Platona cilvēka un mīlestības metafiziskajā izpratnē. Poruka varonī dominē dzīves garīgās izjūtas intensitāte un maksimāli spriegs transcendentāls pārdzīvojums. Stāstam daļēji autobiogrāfisks raksturs. Turpmākajos Poruka prozas darbos lielākoties stāsta "Pērļu zvejnieks" ideju sazarošanās un variēšanās, skatot pasauli un cilvēkus pretstatu vienībā un duālismā, sākot ar romantiskā maksimālisma dramatismu un estētisko altruismu līdz reāliem vai pat naturāliem personāžiem un konfliktiem. Altruistu morālo un garīgo principu noturīgums atklāts stāstos "Sirdsšķīsti ļaudis" (1896), "Kukažiņa" (1899), "Baltās drānas" (1903, visi periodikā), simboliski akcentējot viņu personības starojumu un labestības nesavtīgumu.
Neoromantismam raksturīga stoiciska vientuļnieka dominante ir Poruka stāstos "Kauja pie Knipskas" , "Klusētājs" (abi 1897), "Asaras" (1898), "Ērģelnieks" (1903, visi periodikā), "Zelta adata" (1906). Romantiska mīlestība kā dvēseliska vērtība akcentēta Poruka stāstos "Rīta zvaigzne" (periodikā 1899), "Brūklenāju vaiņags" (1904). Raksturīgas Poruka prozas romantisko varoņu iezīmes - to garīgā neatkarība un patstāvība, morālo principu noturīgums, emocionālo pārdzīvojumu intensitāte un metafiziskums, tiecība uz filozofiskām refleksijām. Cilvēku reālistiski portretējumi, uzsverot ikdienišķu pārdzīvojumu nozīmību un vērtību, atainoti periodikā publicētajos stāstos "Krustmātes kāzas" (1900), "Veseli ļaudis" (1901), "Dzimtas plaisa" (1905).
Cilvēka slēpto kaislību un instinktu esamība attēlota stāstos "Grāfs Rodensteins" (1901), "Čūska" (1905).
Ironiska šarža nokrāsa ir stāstiem "Kā Runcis kļuva par Runcē" (1898), "Ubagi gada tirgū" (1901). Personības sašķeltība modernajā lielpilsētā, rakstura izveides ģenētiskā nosacītība tēlota psiholoģiskajā romānā "Rīga" (periodikā 1899, grāmatā 1907). Daļai Poruka prozas darbu ir filozofiskas paralēles, alegorijas, tai skaitā konceptuālās prozas raksturs; pretējā polā - Poruka humoristiskā un satīriskā proza. Poruka prozas darbos atklāta cilvēka esamības dažādīguma plaša panorāma - gan jutekliskie instinkti, gan romantiskās bezgalības alkas, kā dominanti uzsverot personisko atbildību un nepieciešamību apliecināt katram visatbilstošāko pašizpausmes formu. Poruka prozā, nereti pat atsevišķā darbā, ir romantisma, reālisma un simbolisma estētikas un poētikas mijiedarbe, īpaši cilvēka reālās dzīves un metafiziskās esamības dubultplāna interpretācijā, kā centrālo uzsverot subtila, smalkjūtīga un ideālu alkstoša cilvēka dzīves dramatismu pragmatisku un sadzīvisku vērtību pasaulē. Poruka proza viņa dzīves laikā apkopota krājumos "Sirdis starp sirdīm" (1900), "Dzīves straumē" (1902), "Dzīve un sapņi" (1904), "Zelta adata" (1906), atsevišķi izdoti stāsti "Pērļu zvejnieks" (1895), "Brūklenāju vaiņags" (1904).
Poruka dzejā blakus meditatīvai lirikai(dzīve un nāve, dievība un zemes dzīve, nesasniegtā un nebijušā motīvs, sapnis un realitāte) emocionāli piesātināta ir mīlestības lirika, kurā dominē sapņaina un ekstātiska pielūgsme, garīgās šķīstības alkas un elēģisks "pasaules sāpju" rūgtums. Liela daļa Poruka intīmo un apceres dzejoļu ir latviešu klasiskās dzejas šedevri, daudziem komponēta mūzika(īpaši daudz E. Dārziņa dziesmu). Poruka dzeja rāda galvenokārt viņa personības traģisko un platoniski metafizisko šķautni, mazāk viņa prozai raksturīgo analītisko pieeju dzīvei, cilvēkam, pasaulei. Poruka dzīves laikā grāmatā izdota poēma "Zilizana sirdsdedze" (1905), lirika - krājums "Dzejas" (1906).
Poruka lugā "Hernhūtieši" (periodikā 1895) mākslinieciski plakātiskā formā tēloti patriarhāli reliģiski un buržuāziski pragmatiskās paaudzes konflikti, veidojoties jaunām vērtīborientācijām 19. gs. beigu Latvijā. Poruka dramaturģiskās skices veidotas kā dialogi un monologi par personības suverenitāti, eksistenciālo traģismu un morālā imperatīva nepieciešamību. Poruka literārās apcerēs un recenzijās, rakstos par sabiedrības un kultūras aktualitātēm uzsvērta vispārcilvēciska ētisko un mākslas vērtību prioritāte un nepieciešamība tās pārmantot.

Citi pseidonīmi: Nemo, Adagio, Parsifals un citi.

Citi darbi:
Kopoti raksti 5 sējumos (1905 - 1908), 4 sējumos (1912 - 1914), 10 sējumos (1924 - 1925), 20 sējumos (1929 - 1930), Raksti 3 sējumos (1971 - 1973).
"Izlase" (2001).

  
Literatūra:

  • Eglītis V. Poruks. R., 1903
  • Maldonis V. Poruka ētikas problēma. R., 1923
  • Mauriņa Z. Jānos Poruks. R., 1930
  • Poruks Jēkabs. Jānis Poruks. R., 1931. 1. daļa
  • Lapiņš J. Jānis Poruks. R., 1935
  • Dāle P. Gara problēmas. R., 1935
  • Veselis J. Jānis Poruks // Veselis J. Rakstnieku sejas. R., 1938
  • Apalups A. Jāņa Poruka smiekli // Rakstniecības un mākslas gadagrāmata 1942. gadam. R., 1942
  • Poruka E. Atmiņas par Jāni Poruku // Latvju Mēnešraksts, 1943, 3 - 4
  • Ancītis V. Jānis Poruks // Poruks J. Raksti. R., 1971. 1. sējums
  • Egle K. Jānis Poruks: Literatūras rādītājs. R., 1977
  • Rudzītis J. Nepazītais Jānis Poruks // Izglītība, 1992, 1. X
  • Vecgrāvis V. Jāņa Poruka skatījums uz pasailes literatūru - laikmeta apsteigšana un personības traģika // Materiāli par pasaules strāvām latviešu literatūrā. R., 1998
  • Smilktiņa B. Gaismas un tumsas pretstatos // Smilktiņa B. Novele R., 1999.
  • Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - R.: Zinātne, 2003. - 741lpp.
  • Jānis Poruks//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-390.lpp.
  • Jānis Poruks//Latviešu konversācijas vārdnīca.-Rīga:Antēra,2003.-17.sēj.,33604.-33607.sl.
  • Kreicers H.Ievads latviešu rakstniecībā.-Augsburga,1946.-68.lpp.
  • Latviešu literatūras vēsture.-Rīga:Literatūra,1935.-17.sēj..-143.lpp.
  • Ancītis, Valdemārs Mūsu pirmais īstais eiropietis :[par rakstn. Jāni Poruku (1871-1911)] // Neatkarīgā Cīņa - 1993. - 7.okt. 4.lpp. - ( Iel. "Burtnieks" Nr.3 ).
  • Apine, Jolanta Mans augstākais ideāls ir nebijušais :[Par rakstn. Jāni Poruku (1871-1911)] // Izglītība - 1991. - 28.jūn.
  • Brancis, Imants Patiesas cilvēcības dzejnieks :[sakara ar Jāņa Poruka (1871-1911) 130.dz.d. atceri] // Kursas Laiks - 2001. - 18.okt. 10.lpp.
  • Ilgaža, M. Visvecākā druvēniešu dzimta :[Par rakstn. Jāņa Poruka (1871-1911) dzimtu] / tekstā stāsta Ilze Poruka // Dzirkstele - 1997. - 22.jūl.
  • Iz tautas bilžu galerijas :[par dzejn. Jāņa Poruka (1871-1911) un komp. Emīla Dārziņa (1875-1910) saistību ar Cēsīm un fotogr. Cēsu vēst. un mākslas muzeja arhīvā] / mater. sagat. Māra Baķe // Druva - 2000. - 18.jūl. [1.]lpp. - ( Piel. "Novadnieks" ).
  • Ķikāns, Valdis Jānis Poruks - pierastais un neparastais :[sakarā ar dzejn. Jāņa Poruka 130.dz.d. (1871-1911)] // Pērle - 2001. - Nov. 4.lpp.
  • Lipša, Ineta [Jānis] Poruks mūža nogali pavadīja psihiatriskajā klīnikā :Lipša, Ineta [Jānis] Poruks mūža nogali pavadīja psihiatriskajā klīnikā :
  • [par dzejn. (1871-1911)] // Vakara Avīze Vakara Ziņas - 2000. - 25.febr. 13.lpp.
  • Olte, O. Poruku Jānis un Kaive :[Sakarā ar rakstn. Jāņa Poruka (1871-1911) ģimenes dzimtajām vietām Kaives pag. (Cēsu raj.)] // Druva - 1991. - 12.okt. 3.lpp.
  • Olte, Olafs Poruku Jānim - 120 :[Par rakstn. (1871-1911)] // Stars - 1991. - 12.okt. 2.lpp.
  • Pētersone, Ernestīne. Ernestīnes atmiņas par Jāni Poruku :[dzejn. (1871-1911) dzīvesbiedres E.Pētersones (1875-1956) atmiņas] / Ernestīne Pētersone ; ar Rimanda Cepļa iev. // Literatūra un Māksla Latvijā. - ISSN 1407-4664. - Nr.13 (2002, 28.marts), 16.lpp. - Turp. seko.
  • Poruka, Ernestīne. Ernestīnes atmiņas par Jāni Poruku :[dzejn. (1871-1911) dzīvesbiedres atmiņas] / Ernestīne Poruka ; publ. sagat. Rimands Ceplis. // Literatūra un Māksla Latvijā. - ISSN 1407-4664. - Nr.14-17 (2002, 4., 11., 18., 25.apr.), 16.lpp. - Nob. Sāk.: Nr.13 (2002, 28.marts).

    
Elektroniskie resursi:

Par Jāņa Poruka romantisko prozu (Latvijas literatūras centra materiāls)

Jāņa Poruka darbi Valmieras un novadu bibliotēkās