Novadpētnieka Edmunda Ozoliņa vākums

Last changed on Tr, 04/09/2019 - 15:35

Edmunds Ozoliņš

Novadpētnieks un sabiedriskais darbinieks.

5.VII 1929. – 14. X 2009.

Dzimis Rēzeknē virsnieka ģimenē. Māte Elfrīda, dzimusi Skalberga, tēvs Jāzeps Ozoliņš tobrīd dien Latvijas armijā virsnieka pakāpē. II Pasaules kara gados tēvu mobilizē Latviešu leģionā. Pēc kara tēvs Latvijā vairs neatgriežas, paliekot uz dzīvi Vācijā.

Pēc kara māte Elfrīda Ozoliņa ar dēlu un meitu atgriežas vecāku mājās Burtnieku pag. “Jaunulstēs”. Edmunds turpina mācības Valmieras vidusskolā, iestājas Fizkultūras institūtā, bet veselības dēļ spiests mācības pamest.

Atgriežoties dzimtajā pusē, E. Ozoliņš strādā par bibliotekāru, vēlāk par klētnieku kolhozā “Cerība”. Pēc autovadītāja tiesību iegūšanas 1964. gadā strādā par šoferi kolhozā “Rīts” Burtnieku pagastā, tāpat pilda sagādnieka, vēlāk gāzes atslēdznieka un piena savācēja pienākumus. Vēlāk jau Padomju saimniecībā “Burtnieki” turpina darbu kā iecirkņa priekšnieks.

1957. gadā Edmunds Ozoliņš apprec Valliju Drukmani.

Aizejot pensijā, pievēršas sabiedriskajam darbam, vada Burtnieku dārzkopības-biškopības biedrību, atmodas gados aktīvi iesaistās LTF darbībā, Burtnieku draudzes atjaunošanas darbā. E. Ozoliņam piemīt dziļa interese par valodniecības jautājumiem. Viņš vāc Burtnieku apkaimes vietvārdus, raksturīgos apvidvārdus un izteicienus, pēta un pieraksta vietējo folkloru, īpaši spoku stāstus.

Interese par II Pasaules kara vēsturi mudina E. Ozoliņu pētīt karadarbību Burtnieku pagasta teritorijā un citviet Latvijā, kam velta arī vairākus rakstus pagasta un rajona avīzēs. Godinot tēva piemiņu, kopā ar dēliem izdod tēva Jāzepa Ozoliņa rakstītos memuārus grāmatā “Virsdzīve”. Lasīt šeit:

 

Par Edmundu Ozoliņu: Anatolija Kindzuļa sagatavots apraksts (20.gs. 90. gadi)

Edmunda Ozoliņa raksti un publikācijas par viņu laikrakstā "Liesma"

Burtnieku ezera karte

Burtnieku novadam raksturīga valoda

Edmunda Ozoliņa savāktie spokus stāsti un citi folkloras materiāli.