Motosports Bērzainē 1987 - 1991

Last changed on Pk, 26/06/2020 - 15:28

Pievienots: 24.06.2020

Sagatavoja: Antra Paegle

Organizācija: Bērzaines pagasta bibliotēka

 

Atslēgvārdi

Personas: Gundars Šamšelis, Inesis Šamšelis, Jāni Kirilko, Bergs Jānis, Jānis Serģis, Pauls Mednis, Kristers Serģis, Artis Rasmanis, Normunds Dūcis, Viesturs Gaudišis, Aigars Baltgalvis

Organizācijas: “BALTICA ENTERPRISCES”, “AGRO - CAMK”, MK “Vulkāns”, MK “Ādaži”, Brocēnu CŠK, MK “Minimoto”, MK “Kose” Igaunija, MK “Litene”, MK “Jāņmuiža”, MK “Vest“ Igaunija, DOSAAF

Vietvārdi: Zilūžu ezers, Jaunzemnieki, Jaunburtnieki, Bērzaine, Bērzaines pagasts, Rūjienas mototrase, Skaņākalna mototrase, Kūļu mototrase, Miniauto mototrase

Dažādi: Padomju Savienības Varoņa Jāņa Fogeļa piemiņas kauss

 

1987. gada 18. oktobrī Bērzaines ciemā jaunizveidotajā Jaunzemnieku motortrasē notiek pirmais šīs trases rajona čempionāts motokrosā. Šī ir piektā pēc skaita aiz Rūjienas, Skaņākalna, Kūļu un Miniauto mototrasēm Valmieras rajonā. Kā tad nonāca līdz domai veidot šādu trasi? Iniciatīvas autors bija Gundars Šamšelis. 1986. gadā Gundars atgriežas Bērzainē no dienesta padomju armijā. Jau visu armijas laiku viņu neliek mierā doma, ka Bērzainē vajadzētu izveidot motortrasi, jo vietējiem puišiem bija interese par krosa motocikliem un braukšanu, un tajā laikā jau ar dažādiem panākumiem republikas, savienības (Padomju Savienības) un ārzemju trasēs brauca viņa brālis sporta meistara kandidāts Inesis Šamšelis, kurš strādāja agrofirmā “Ādaži” par iecirkņa mehānisko darbnīcu vadītāju un startēja no Ādažu sporta kluba 650 cm3 blakusvāģu klasē. Viņš atrod arī domubiedru, sporta meistara kandidātu autosportā Jāni Bergu, kurš ir liels autorallija piekritējs un ar labiem rezultātiem startē dažādās smago automašīnu autorallija sacensībās Latvijā. Savu piekrišanu trases izveidei un ne tikai saprotošu nostāju, bet arī iespējamo praktisku palīdzību apsolījās sniegt kolhoza “Bērzaine” priekšsēdētājs Roberts Bernis, partijas pirmorganizācijas sekretāre Maija Riba un DOSAAF pirmorganizācijas priekšsēdētājs Elmārs Rezgalis. Kad bija veiktas nepieciešamās saskaņošanas un iegūtas visas atļaujas, darbs varēja sākties.

Trasi nolēma veidot bijušajās grantsbedrēs, kas kalpoja par atkritumu izgāztuvi. Trase atrastos netālu no Zilūžu ezera, blakus Jaunzemnieku mājām. Izcirta krūmus, veidoja reljefu, likvidēja atkritumu kaudzes. Darbos aktīvi iesaistījās arī mehanizatori Aleksandrs Soloveiko, Roberts Eiduks, Modris Ragainis, Juris Gulbis, šoferi Edgars Purmalis un Aivars Pizelis, elektriķis Ziedonis Mickevičs, metinātājs Sandris Melngalvis un daudzi citi. Visi strādāja no darba brīvajā laikā. Savu roku pielika arī Jaunburtnieku astoņgadīgās skolas jaunie motobraucēji Ainis Ragainis un Atis Paparde. Ar padomiem un konsultācijām neskopojās arī Gundara brālis Inesis Šamšelis.

Gundars Šamšelis. Foto Juris Šalts.

Jānis Bergs. Foto Juris Šalts.

Pienāca arī ilgi gaidītais brīdis - Padomju Savienības Varoņa ģenerālmajora, bērzainieša Jāņa Fogeļa piemiņas kausa izcīņa un jaunās mototrases atklāšana 1987. gada 10. oktobrī. Savā uzrunā kolhoza priekšsēdētājs R. Bernis teica: "Maz bija to, kas ticēja, ka izgāztuves vietā, bijušajā grants karjerā, kur pavasarī vēl melnēja būvgruži un atkritumu kalni, taps republikas standartiem atbilstoša motortrase. Saimniecības jaunieši, galvenokārt mehanizatori, vēlu vakaros pēc darba kolhoza tīrumos un brīvdienās strādāja, lai izveidotu 1900 metrus garo trasi ar daudziem mākslīgiem tramplīniem” .

Uz sacensībām saradās gandrīz pusotra simta dalībnieku, arī no Igaunijas un Lietuvas. Tika pārstāvēti 10 klubi. Viņu vidū bija divpadsmit PSRS sporta meistari un deviņi meistarkandidāti. Cīņas notika piecās motociklu klasēs. Šīs sacensības bija veltītas Lielā Oktobra sociālistiskās revolūcijas 70. gadadienai. Valmieras rajona pārstāvji cīnījās arī vēl par rajona čempionāta medaļām. Atzinīgus vārdus un novērtējumu par trasi un labo sacensību organizāciju izteica sacensību dalībnieki un viesi. Nebija šaubas, ka šīs sacensības turpmāk kļūs tradicionālas, un Bērzaine veidosies par perspektīvu moto un arī auto centru laukos. 1988. gadā - olimpiskajā gadā, bērzainieši jau ieplānojuši republikas sacensību kalendārā 28. maiju Jāņa Fogeļa kausa izcīņu motorkrosā.

 

Padomju Savienības Varoņa ģenerālmajora Jāņa Fogeļa piemiņas ceļojošais kauss. Foto Juris Šalts.

1988. gadā 28. maija sacensībās atkal notiek ar lielu dalībnieku skaitu, ir arī viesi no Igaunijas, Lietuvas un Krievijas sporta klubiem. Šajās sacensībās blakusvāģiem 1000 cm3 klasē no pazīstamākiem braucējiem brauc Jānis Serģis ar kantētāju Pauli Medni, Inesis Šamšelis ar kantētāju Jāni Kirilko. Bērzaini pārstāv Ziedonis Lodītis ar Andi Pinku un Valdis Seļeckis ar Ivo Balodi. Vieniniekos 500 cm3 klasē Bērzaini pārstāv Armands Ozoliņš, 250 cm3 klasē Raimonds Mednis. Sacensībās jauniešiem 125 cm3 klasē no Bērzaines startēja Ainis Ragainis un Atis Paparde. Pārliecinoši uzvaras laurus 125 cm3 klasē plūca jaunais braucējs Mārtiņš Prāvasts, 250 cm3 klasē, demonstrējot augstu meistarību, savu pārākumu lieliski apliecināja Andris Apalups, bet Aivars Leopards 350 cm3 klasē finišēja ar otro labāko rezultātu. Viņi visi pārstāvēja A/f ‘’Ādaži”. Šie augstie rezultāti ādažniekus izvirzīja par uzvarētājiem arī komandu cīņā un mājup jau otro reizi atgriezās ar Varoņa piemiņas kausu.

1989. gada 15. oktobrī notika jau trešais, bet ne vairs starprepublikāniskais, bet jau starptautiskais, jo savu dalību sacensībām pieteica arī 8 braucēji no Polijas – jauni puiši no Olštinas, Somijas. Tika izcīnīts mūsu novadnieka Padomju Savienības Varoņa Jāņa Fogeļa piemiņas kauss un Latvijas PSR Valsts Agrorūpnieciskās komitejas balvas. Trasē bija veikti nelieli uzlabojumi, uzstādīta tiesnešu mājiņa, lielu darbu sacensību sagatavošanā ieguldīja kolhoza “Bērzaine” orgkomiteja un sacensību direktors Jānis Bergs. Interesanti, ka 1989. gadā pa trasi brauca pretējā virzienā. Pirmo reizi varēja piedalīties arī totalizatorā – sporta prognozē, nosakot vienā no motociklu klasēm favorītu. Kursēja papildus autobusi no Valmieras, darbojās bufete un varēja iegādāties arī suvenīrus. Galvenā tiesneša pienākumus veica Edvīns Ņikitins. 1989. gadā līdztekus Igaunijas, Lietuvas un visu Latvijas vadošo motoklubu dalībniekiem, pirmo reizi piedalījās arī sportisti no Maskavas un Ļeņingradas (Santpēterburga). Viņu vidū bija starptautiskās klases sporta meistari Viesturs Gaušis, Normunds Dūcis, Uldis Odiņš, Arvis Ozoliņš un citi, pavisam vairāk kā divarpus simtiem braucēju, tajā skaitā 40 ekipāžas blakusvāģu 1000 cm3 klasē. Laureātiem tika naudas balvas.

Olštinas (Polija) kluba "Stomil" delegācija Valmierā. Bērzainē sacensībās piedalījās astoņi. 1.rindā no kreisās puses kluba treneris Andžejs Olševskis. 1989. gads. Foto G.Rullis.

 

1990. gada 30. septembrī Bērzainē jau ceturto reizi notiek tradicionālais motokross ”Bērzaines kauss”, kurš vienlaikus bija arī Latvijas republikas “AGRO-CAMK” kausa izcīņa. Šajā gadā bija pieteikušies arī sportisti no Somijas un Zviedrijas, Polijas, Lietuvas, Igaunijas, KPFSR un, protams, no Latvijas “dižklubiem” - “Cīrava”, Saldus ST, Brocēnu CŠK, “Ādaži”. Tādi vārdi kā Normunds Dūcis, Viesturs Gaušis, Aigars Baltgalvis, Jānis Serģis u. c. komentārus neprasa. No Valmieras rajona arī tika pārstāvēti vairāki klubi – Valmieras “Mini – Moto”, TSK “Rūjiena”, Valmieras UIeR u.c. Orgkomiteja ar Robertu Berni priekšgalā bija atkal rūpīgi pastrādājusi, piedomājot pie vimpeļiem un programmiņām, noorganizējot papildus reisus no Valmieras, kā arī nodrošinot bufetes. Jau otro gadu darbojās sporta prognoze – totalizators. 1990. gadā motokrosa sponsori bija Latvijas un ASV kopfirma “BALTICA ENTERPRISCES” un republikas “AGRO - CAMK”, kas bija parūpējušies par uzvarētāju prēmijām un balvu klāstu. Uzvarētāju komandai (ar nosacījumu, ka tai bija jābūt “AGRO – CAMK” biedram) bija iespēja iegādāties vieglo automašīnu.

Vimpeļi.

1991. gada 5. oktobrī vairāk nekā 160 sportistu mēroja ceļu uz Bērzaini, lai rādītu savu prasmi braukšanā un cīnītos par kopsaimniecības “Bērzaine” dāvāto ceļojošo kausu. Sacensību piektajā gadā tās ieguva nosaukumu “Bērzaine - 91”. Norisinājās braucieni četrās motociklu klasēs, katrā klasē divi braucieni. Kā novērtēja sacensību galvenais tiesnesis Edvīns Ņikitins, trase bija sagatavota teicami, pateicoties sacensību direktoram Jānim Bergam. Pirmo reizi Valmieras rajona sacensībās sportisti varēja nopelnīt specbalvu- valūtu somu markās. Tā tika pirmo triju vietu vietu ieguvējiem blakusvāģu ekipāžu klasē līdz 1000 cm3. Šīs, pašu sarūpētās naudas balvas, godinot pāragri no dzīves aizgājušā brāļa, sporta meistara bērzainieša Ineša Šamšeļa piemiņu, pasniedza Guntars Šamšelis. Vēl pārsteiguma balvas (arī valūtā) saņēma Māris Mellups (MK “Minimoto”) 80 cm3 klasē, Gints Goldmeistars (MK “Ādaži”), 125 cm3 klasē, un Andris Lāma (MK “Vulkāns”) 500 cm3 klasē. Sīva cīņa komandu vērtējumā izvērās starp diviem Latvijā vadošiem klubiem - Brocēnu CŠK un MK “Cīrava”, kur uzvarētāju laurus plūca brocēniešu komanda. Individuālajā ieskaitē galvenā cīņa par uzvarām atsevišķās motociklu klasēs notika starp Igaunijas un Latvijas krosa meistariem. 80 cm3 klasē zēniem 1. vieta - Māris Rupeiks (VEF TS), 2. vieta - Gatis Kaģis, 3. vieta - Māris Mellups (abi no MK “Minimoto”); 125 cm3 klasē junioriem 1. vieta - Mihkels Vaks (MK “Kose” Igaunija), 2. vieta - Uldis Sakne, 3. vieta - Edgars Neilands (abi no Brocēnu CŠK MK); 500 cm3 klasē vīriešiem 1. vieta - Uldis Odiņš, 2. vieta - Valdurs Kabro (abi no MK “Jāņmuiža”), 3. vieta - Agris Ļitvinovs (Brocēnu CŠK MK); 1000 cm3 ar blakusvāģiem 1. vieta - Kristers Serģis/Artis Rasmanis (“Baltika - Enterprieces Thermo), 2. vieta - Juhams Tarmiks/Ervins Kuris (MK “Vest “ Igaunija), 3. vieta - Guntis Zorgēvičs/Juris Ozols (Brocēnu CŠK MK). Komandu kopvērtējumā 1. vieta - Talsu rajona Brocēnu CŠK MK, 2. vieta - Liepājas rajona MK “Cīrava”, 3. vieta - Gulbenes rajona MK “Litene”.

Pateicības diploms Jānim Bergam 

 

1991. gada sacensības bija pēdējās Bērzaines motokrosa vēsturē. Piecus gadus varējām sekot līdzi lieliskām sacensībām, atbalstīt savējos un vērot Latvijas augsta ranga motosportistu sniegumu. Bērzaines vārds izskanēja ne tikai republikā, bet arī kaimiņvalstīs. Visus šos gadus sacensību galvenais tiesnesis bija Edvīns Ņikitins. Bija iegājies, ka vasarā, ap Jāņu laiku motokrosa trase tika izpļauta un tajā rīkota zaļumballe. Līdz 1991. gadam vēl oficiāli nevarēja svinēt Jāņus. Tā vietā kolhozā svinēja pavasara svētkus – starpposmu starp pavasara un vasaras kolhoza darbiem. Daudziem vēl prātā palikusi pirmā lielā valdības oficiāli atļautā Jāņu svinēšana (1991) tautiskā garā kopā ar vairākām folkloras kopām. Ciema ļaudis, dziedot tautasdziesmas un rokās turot vainagus un ziedus, no Bērzaines kolhoza kantora mēroja pusotru kilometru garo ceļu uz trasi, kur viņus sagaidīja Jāņa tēvs un Jāņa māte. Šobrīd mototrases zeme atrodas privātīpašumā un par to, ka kādreiz te varētu būt bijusi trase un notikušas balles, liecina tik pauguri, aizauguši līdzenumi un cilvēku atmiņas.

Izmantotie avoti:

  1.  Bērzaines pagasta bibliotēkas novadpētniecības materiāli.
  2.  E. Ņikītins. Sezonas izskaņa Bērzainē. Liesma. Nr.155, 1991, 2.okt., 3.lpp.
  3.  E. Rudzītis. 15.oktobrī Bērzainē. Liesma. Nr.160, 1991, 11.okt., 3.lpp.
  4.  E. Rudzītis. Piektā. Liesma. Nr. 195, 1991, 12.dec., 3.lpp. 
  5.  Ēvalds, Pladars. "Bērzaine`91". Sports. Nr. 103, 1991, 4.okt., 2.lpp.
  6.  Bērzaines informatīvais izdevums “Bērzaines dienas ritmi”, nov. 1991.