Pieņemti jauni noteikumi, lai labāk aizsargātu bērnus, kas iesaistīti vecāku pārrobežu strīdos

Kas ir regula „Brisele IIa”? Regula "Brisele IIa" ir ES tiesu iestāžu sadarbības stūrakmens pārrobežu laulības lietās (laulības šķiršana, laulāto atšķiršana, laulības atzīšana par neesošu) un lietās par vecāku atbildību, tostarp lietās par aizgādību un saskarsmes tiesībām, kā arī bērna starptautisku nolaupīšanu. Kopš 2005. gada 1. marta regula tiek piemērota visās dalībvalstīs, izņemot Dāniju. Tā kā starptautisko ģimeņu skaits arvien pieaug un tiek lēsts, ka to skaits sasniedz 16 miljonus, ES ir pieaudzis pārrobežu strīdu par ģimenes lietām skaits. ES tiek šķirtas aptuveni 140 000 starptautisku laulību gadā. ES katru gadu tiek ziņots par aptuveni 1800 vecāku veiktiem bērnu nolaupīšanas gadījumiem. Padome šodien pieņēma ES noteikumu (regula „Brisele IIa”) uzlabojumus, kas aizsargā bērnus pārrobežu strīdos par vecāku atbildību un bērnu nolaupīšanu. Jaunie noteikumi (regulas „Brisele IIa” pārstrādātā redakcija) padara tiesvedību skaidrāku, ātrāku un efektīvāku. To pamatā ir Eiropas Komisijas 2016. gada priekšlikums.

Kādos gadījumos regulu piemēro?

Regula attiecas tikai uz pārrobežu lietām ES.

  • Tajā ir izklāstīti noteikumi par to, kuras valsts tiesas atbild par laulības lietām, vecāku atbildību un bērnu nolaupīšanas gadījumiem strīdos, kuros iesaistīta vairāk nekā viena valsts.
  • Tā nodrošina, ka vienā ES valstī pieņemtus spriedumus atzīst un izpilda citā ES valstī.

Regulā aplūkoti tikai pārrobežu lietu procesuālie aspekti.

Dalībvalstis joprojām ir pilnībā atbildīgas par visiem būtiskajiem noteikumiem, piemēram, par to, kā izmantot piekļuves tiesības vai kādus kritērijus piemēro, piešķirot aizgādības tiesības vienam no vecākiem.

Kādas ir galvenās šodien pieņemtās izmaiņas?

Izmaiņas galvenokārt attiecas uz lietām, kas saistītas ar vecāku atbildību un bērnu starptautisku nolaupīšanu, un tās pozitīvi ietekmēs visas procedūras, kurās iesaistīti bērni.

  • Ātrāk tiks atrisinātas bērnu pārrobežu nolaupīšanas lietas

Termiņi, kas attiecas uz dažādiem bērna atgriešanas procedūras posmiem, tiks ierobežoti līdz maksimāli sešu nedēļu laikposmam pirmās instances tiesai un sešu nedēļu laikposmam katrai apelācijas tiesai. Arī centrālās iestādes apstrādās pieteikumus, lai nodrošinātu ātrāku atgriešanu.

  • Bērna uzklausīšanas nodrošināšana

Bērniem, kuri ir spējīgi formulēt savu viedokli, tiks dota iespēja paust šo viedokli visos konkrētās lietas tiesvedības posmos, kuri attiecas uz bērniem. Tas attieksies uz lietām par vecāku atbildību un bērnu starptautiskās nolaupīšanas lietām. Valstu tiesību aktu ziņā tiek atstāts lēmums par to, kā bērns tiek uzklausīts un kurš to dara.

  • Efektīvas lēmumu izpildes nodrošināšana citās dalībvalstīs

Ar jaunajiem noteikumiem attiecībā uz visiem lēmumiem tiks atcelta eksekvatūra (starpposma procedūra, kas vajadzīga, lai panāktu pārrobežu izpildi).

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem izpildi var noraidīt vai apturēt lielā mērā ar vienādiem nosacījumiem visās dalībvalstīs, šādi palielinot juridisko noteiktību visiem iedzīvotājiem un jo īpaši attiecīgajiem bērniem.

  • Sadarbības uzlabošana starp dalībvalstu iestādēm

Laba sadarbība starp dažādu dalībvalstu centrālajām iestādēm bērnu lietu izskatīšanā ir būtisks savstarpējas uzticēšanās priekšnoteikums. Jaunie noteikumi veicina labāku sadarbību starp centrālajām iestādēm, kas ir tiešais kontaktpunkts vecākiem. Turklāt šajā pārrobežu sadarbībā tiks labāk integrētas bērnu labklājības iestādes.

Jaunie noteikumi arī precizē delikāto jautājumu par bērna ievietošanu citā dalībvalstī un paredz skaidru procedūru, lai saņemtu tās dalībvalsts piekrišanu, kurā bērns tiks ievietots.

  • Skaidrāku noteikumu noteikšana par publisko aktu un vienošanos apriti

Ņemot vērā aizvien lielāko tādu dalībvalstu skaitu, kuras atļauj ārpustiesas vienošanās par laulāto atšķiršanu un laulības šķiršanu vai par vecāku atbildības jautājumiem, jaunie noteikumi atvieglos instrumentu un vienošanos apriti.

Kādas ir galvenās priekšrocības, ko jaunie noteikumi sniedz bērniem un viņu vecākiem?

Jaunie noteikumi nodrošina juridisko skaidrību, samazina izmaksas, kas saistītas ar tiesvedību un juridisko palīdzību, un, pats galvenais, saīsina tiesvedības ilgumu, lai pēc iespējas ierobežotu negatīvo ietekmi uz bērniem.

  • Efektīvākas atgriešanas tiesvedības

Pašlaik atgriešanas tiesvedības saistībā ar bērnu pārrobežu nolaupīšanu, ko veic vecāki, vidēji ilgst līdz pat24 nedēļām, un dažos gadījumos tās var būt daudz ilgākas, jo īpaši gadījumos, kad dalībvalstīm ir vairāki pārsūdzības līmeņi.

Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem lietas atpakaļatdošanas process tiesā tiks ierobežots līdz maksimālajam laikposmam: sešām nedēļām pirmās instances tiesai un sešām nedēļām katrai apelācijas tiesai. Turklāt centrālajai iestādei būs efektīvi jāizskata pieteikums, jo jaunie noteikumi nosaka piecu dienu termiņu pieteikuma saņemšanas apstiprināšanai.

Lai paātrinātu izpildi, tiesa, kas pieņēmusi lēmumu par atgriešanu, varēs pasludināt to par provizoriski izpildāmu. Ja atgriešanas lēmumu nevar izpildīt sešu nedēļu laikā, vecāku informē par kavēšanās iemesliem. Gadījumos, kad bērni ir jāievieto audžuģimenē vai izglītības iestādē citā dalībvalstī, saņēmējai dalībvalstij trīs mēnešu laikā būs jāapstiprina vai jānoraida ievietošana.

  • Samazinātas izmaksas

Iedzīvotāji izvairīsies no augstajām izmaksām, kas parasti ir saistītas ar tiesvedību. Piemēram, atgriešanas tiesvedības gadījumā vecāki tiks aicināti iesaistīties mediācijā. Tas ļauj ietaupīt iespējamas tiesvedības izmaksas, kas par visām tiesvedībām kopā ir vidēji €2200 eiro. Ar jauno pārstrādāto regulu tagad atceltas arī eksekvatūras procedūras, kuru izmaksas dažās dalībvalstīs bija no apmēram €1100 līdz 4000 eiro par lietu. Turklāt ātrāka izpilde ļaus ģimenēm ietaupīt maksu par advokātiem, kuri specializējušies šajā jomā, kas atkarībā no dalībvalsts tiek lēsta no €1000 līdz 4000 eiro par katrām 10 darba stundām.

  • Skaidrāki noteikumi

Jaunie noteikumi, piemēram, precizēs procedūru bērna ievietošanai audžuģimenē vai izglītības iestādē ārzemēs un nodrošinās, ka šādi pieprasījumi tiek izskatīti ātri. Pašlaik nav skaidrs, kādos gadījumos saņēmējai valstij ir jādod piekrišana un kādi dokumenti ir jāiesniedz.

Cits precizējums ļaus tiesām un iestādēm pieprasīt sociālos ziņojumus ne tikai par bērniem, bet arī par pieaugušajiem vai brāļiem un māsām, ja šādi ziņojumi būtu svarīgi ar bērniem saistītajās tiesvedībās. Arī bērnu labklājības iestādes ar centrālo iestāžu starpniecību varēs iegūt vajadzīgo informāciju no citām dalībvalstīm. Jaunie noteikumi nosaka prasību minimumu attiecībā uz pieprasījumu par sociālo ziņojumu un termiņu (trīs mēnešus), kurā pieprasījuma saņēmējai iestādei ir pienākums sniegt šādu ziņojumu.

Kas notiek, ja viens no vecākiem nolaupa bērnu?

Ja šķiras starptautisks pāris, kādam no laulātajiem var būt kārdinājums atgriezties savā izcelsmes valstī kopā ar bērnu(-iem). Ja abiem vecākiem ir kopīga aizgādība par bērnu, kāds no vecākiem, kurš aizved bērnu bez atļaujas, pārkāpj otra vecāka tiesības uz aizgādību un apdraud bērna intereses. Jaunā regula „Brisele IIa”, tāpat kā pašreizējie noteikumi, kavē bērnu pārvietošanu pāri robežām, izveidojot mehānismu bērna ātrai atgriešanai tajā dalībvalstī, kurā bērns dzīvoja pirms nolaupīšanas. Šis mehānisms lielā mērā balstās uz 1980. gada Hāgas konvencijā noteikto atgriešanas mehānismu, kuru šī regula papildina.

Šīs atgriešanas tiesvedības notiek dalībvalstī, uz kuru nolaupītais bērns ir nogādāts. Ja tiek izdots rīkojums par atgriešanu un bērns atgriežas, mērķis ir sasniegts, un bērna pastāvīgās dzīvesvietas dalībvalsts tiesas var izskatīt aizgādības lietu, ja vecāki to vēlas.

Ja dalībvalsts, uz kuru ir nogādāts nolaupītais bērns, atsaka atgriešanu, tās dalībvalsts tiesā, kurā bērns dzīvoja pirms nolaupīšanas, tiek ierosināta papildu tiesvedība, lai pieņemtu galīgo lēmumu par bērna atgriešanu.

­­

Vairāk lasīt šeit