ES atveseļošanas plāns

 Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar priekšlikumu par vērienīgu atveseļošanas plānu. Lai nodrošinātu, ka atveseļošana norit vienmērīgi, iekļaujoši un taisnīgi visām dalībvalstīm, Eiropas Komisija ierosina izveidot jaunu atveseļošanas instrumentu — Next Generation EU, kas būs iekļauts spēcīgā, modernā un uzlabotā ES ilgtermiņa budžetā. Komisija ir arī nākusi klajā ar savu pielāgoto darba programmu 2020. gadam, kurā par prioritārām tiks atzītas darbības, kas vajadzīgas, lai veicinātu Eiropas atveseļošanu un izturētspēju.

Koronavīruss ir satricinājis Eiropu un pasauli līdz pamatiem, uzliekot pārbaudījumus mūsu veselības aprūpes un labklājības sistēmām, sabiedrībai un ekonomikai, kā arī mūsu kopīgajai ikdienai un darbam. Lai aizsargātu dzīvību un iztikas līdzekļus, atjaunotu vienoto tirgu, kā arī veidotu noturīgu un labklājīgu atveseļošanos, Eiropas Komisija ierosina pilnībā izmantot ES budžeta potenciālu. Next Generation EU 750 mljrd. EUR apmērā, kā arī ES ilgtermiņa budžeta 2021.–2027. gadam mērķtiecīgi palielinājumi nodrošinās 1,85 trilj. EUR ES budžeta kopējo finansiālo spēju.

Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena sacīja: “Atveseļošanas plāns milzīgo problēmu, ar ko saskaramies, pārvērš par iespēju, ne tikai atbalstot atveseļošanos, bet arī ieguldot mūsu nākotnē: Eiropas Zaļais kurss un digitalizācija veicinās nodarbinātību un izaugsmi, mūsu sabiedrības noturību un mūsu vides veselību. Šis ir izšķirošs brīdis Eiropai. Mūsu vēlmei rīkoties ir jābūt samērīgai ar problēmām, ar kurām saskaramies. Ar Next Generation EU mēs sniedzam vērienīgu atbildi.”

Par ES budžetu atbildīgais komisārs Johanness Hāns sacīja: “Eiropas atveseļošanas plāna pamatā ir mūsu kopējais budžets. Next Generation EU papildu jauda un pastiprinātā daudzgadu finanšu shēma dos mums solidaritātes spēku atbalstīt dalībvalstis un ekonomiku. Kopā mēs padarīsim Eiropu konkurētspējīgāku, noturīgāku un suverēnāku.”

Komisijas priekšsēdētājas vietnieks jautājumos par iestāžu attiecībām un nākotnes plānošanu Marošs Šefčovičs sacīja: “Atveseļošanai būs vajadzīgs spēcīga politiskā virzība. Pielāgotā darba programma, kas atspoguļo jauno realitāti, liecina, ka mēs visu savu darbību koncentrēsim uz to, lai pārvarētu krīzi, iedarbinātu ekonomiku un bruģētu Eiropas Savienībai stabilu noturīgas, ilgtspējīgas un taisnīgas atveseļošanās ceļu. Tas palīdzēs mums kļūt vēl stiprākiem.

INVESTĪCIJAS NĀKAMĀS PAAUDZES VĀRDĀ

Papildinot valstu centienus, ES budžetam ir unikāla spēja stimulēt taisnīgu sociālekonomisko atveseļošanu, atjaunot un piepildīt ar dzīvību vienoto tirgu, garantēt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un atbalstīt steidzamas investīcijas, jo īpaši zaļās un digitālās pārkārtošanās jomās, kam ir izšķiroša nozīme Eiropas turpmākajā labklājībā un noturībā.

Next Generation EU piesaistīs naudu, uz laiku paaugstinot pašu resursu maksimālo apjomu līdz 2,00 % no ES nacionālā kopienākuma, tādējādi ļaujot Komisijai izmantot tās spēcīgo kredītreitingu, lai aizņemtos 750 mljrd. EUR finanšu tirgos. Šis papildu finansējums tiks novirzīts, izmantojot ES programmas, un atmaksāts ilgā laikposmā visos turpmākajos ES budžetos – ne ātrāk kā sākot ar 2028. gadu un ne vēlāk, kā līdz 2058. gadam. Lai palīdzētu to panākt taisnīgā un kopīgā veidā, Komisija ierosina vairākus jaunus pašu resursus. Turklāt, lai pēc iespējas ātrāk darītu pieejamus līdzekļus vissteidzamāko vajadzību apmierināšanai, Komisija ierosina grozīt pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, lai jau 2020. gadā darītu pieejamu papildu finansējumu 11,5 mljrd. EUR apmērā.

Līdzekļi, kas iegūti Next Generation EU ietvaros, tiks ieguldīti trīs pīlāros:

1. Atbalsts dalībvalstīm ar investīcijām un reformām:

  • Jauns Atveseļošanas un noturības mehānisms 560 mljrd. EUR apmērā sniegs finansiālu atbalstu investīcijām un reformām, tostarp saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos un valstu ekonomiku noturību, sasaistot tos ar Eiropas pusgada mērķiem. Šis mehānisms tiks iestrādāts Eiropas pusgadā. Tā rīcībā būs dotāciju mehānisms līdz pat 310 mljrd. EUR, un tas varēs nodrošināt līdz 250 mljrd. EUR, kas būs pieejami aizdevumos.Atbalsts būs pieejams visām dalībvalstīm, bet koncentrēsies uz visvairāk skartajām un vietām, kur noturības vajadzības ir vislielākās.
  • Pašreizējās kohēzijas politikas programmas papildinoši 55 mljrd. EUR laikposmā no šodienas līdz 2022. gadam saskaņā ar REACT-EU iniciatīvu tiks piešķirti, pamatojoties uz krīzes sociālekonomiskās ietekmes smagumu, tostarp ņemot vērā jauniešu bezdarba līmeni un dalībvalstu relatīvo labklājību.
  • Priekšlikums stiprināt Taisnīgas pārkārtošanās fondu ar 40 mljrd. EUR, lai palīdzētu dalībvalstīm paātrināt pārkārtošanos uz klimatneitralitāti.
  • Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai 15 mljrd. EUR papildinājums, lai atbalstītu lauku apvidus strukturālo pārmaiņu veikšanā, kas nepieciešamas saskaņā ar Eiropas Zaļo kursu, un lai sasniegtu vērienīgos mērķus saskaņā ar jaunajām bioloģiskās daudzveidības un “no lauka līdz galdam” stratēģijām.

2. ES ekonomikas sildīšana, stimulējot privātās investīcijas:

  • Jauns Maksātspējas atbalsta instruments piesaistīs privātos resursus, lai steidzami atbalstītu dzīvotspējīgus Eiropas uzņēmumus visvairāk skartajās nozarēs, reģionos un valstīs.Tas var sākt darboties no 2020. gada, un tā budžets būs 31 mljrd. EUR, lai piesaistītu 300 mljrd. EUR maksātspējas atbalstam uzņēmumiem no visām ekonomikas nozarēm un sagatavotu tos tīrākai, digitālai un noturīgai nākotnei.
  • Eiropas investīciju pamatprogrammas InvestEU papildinājums 15,3 mljrd. EUR apmērā, lai piesaistītu privātās investīcijas projektiem visā Savienībā.
  • Jauns Stratēģisko investīciju mehānisms, kas iestrādāts InvestEU, lai piesaistītu investīcijas līdz 150 mljrd. EUR stratēģisko nozaru, jo īpaši ar zaļo un digitālo pārkārtošanos saistīto nozaru, kā arī galveno vērtības ķēžu noturības stiprināšanai iekšējā tirgū, pateicoties Next Generation EU devumam 15 mljrd. EUR apmērā.

3. Krīzē gūto mācību izmantošana

  • Jauna Veselības programma EU4Health ar 9,4 mljrd. EUR budžetu, kuras mērķis ir stiprināt veselības drošību un sagatavoties turpmākām veselības krīzēm.
  • Papildu līdzekļi 2 mljrd. EUR apmērā Savienības civilās aizsardzības mehānismam rescEU, kas tiks izvērsts un pastiprināts, lai Savienība varētu sagatavoties turpmākām krīzēm un reaģēt uz tām.
  • Papildu līdzekļi 94,4 mljrd. EUR apmērā pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, kas tiks pastiprināta, lai finansētu vitāli svarīgu pētniecību veselības, noturības un zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā.
  • Atbalsts Eiropas partneriem pasaulē ar papildu līdzekļiem 16,5 mljrd. EUR apmērā ārējai darbībai, tostarp humānajai palīdzībai.
  • Citas ES programmas tiks pastiprinātas, lai nākamo finanšu shēmu pilnībā salāgotu ar ekonomikas atveseļošanas vajadzībām un stratēģiskajām prioritātēm.Citi instrumenti tiks pastiprināti, lai ES budžetu padarītu elastīgāku un reaģētspējīgāku.

Līdz jūlijam Eiropadomes līmenī panākot drīzu politisko vienošanos par instrumentu Next Generation EU un par ES vispārējo budžetu 2021.–2027. gadam, tiks piešķirta jauna dinamika ekonomikas atveseļošanai un ES nodrošināta ar spēcīgu instrumentu, ar ko ekonomiku atkal ievirzīt sliedēs un sagatavot nākotnei.

Vairāk lasīt šeit