Cīņa pret piesārņojumu un klimata pārmaiņām Eiropā uzlabos veselību un labklājību — jo īpaši visneaizsargātāko iedzīvotāju vidū

Gaisa un trokšņa piesārņojums, klimata pārmaiņu ietekme, piemēram, karstuma viļņi, un bīstamu ķīmisku vielu iedarbība Eiropā rada veselības problēmas. Saskaņā ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) šodien publiskoto veselības un vides novērtējumu 13 % no visiem nāves gadījumiem ietekmējusi sliktas kvalitātes vide. Eiropas iedzīvotāju veselības un labklājības uzlabošana ir svarīgāka nekā jebkad agrāk, un pašlaik uzmanība tiek pievērsta Covid-19 pandēmijas apkarošanai. Šī pandēmija ir spilgts piemērs sarežģītajām saiknēm starp vidi, mūsu sociālajām sistēmām un veselību.

Saskaņā ar EVA ziņojumu "Veselīga vide, veselīga dzīve: kā vide ietekmē veselību un labklājību Eiropā”  nozīmīga slimību radītā sloga daļa Eiropā joprojām tiek saistīta ar cilvēku darbības radīto vides piesārņojumu. Šajā ziņojumā, kurā plaši izmantoti Pasaules Veselības organizācijas dati par nāves un slimību cēloņiem, uzsvērts, ka Eiropas vides kvalitātei ir būtiska nozīme mūsu veselības un labklājības noteikšanā. Tas parāda, kā sociālā nenodrošinātība, neveselīgs dzīvesveids un demogrāfiskās pārmaiņas Eiropā ietekmē vides veselību, vissmagāk skarot neaizsargātākās iedzīvotāju grupas.

Galvenie konstatējumi

Gaisa piesārņojums joprojām ir Eiropas lielākais vides apdraudējums veselībai, jo Eiropas Savienībā katru gadu vairāk nekā 400 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu ir saistīti ar gaisa piesārņojumu. Trokšņa piesārņojums ir otrs lielākais apdraudējums, kas izraisa pat 12 000 priekšlaicīgas nāves gadījumu, kam seko klimata pārmaiņu, īpaši karstuma viļņu, ietekme.

Piesārņojuma un klimata pārmaiņu radītais slogs Eiropā ir atšķirīgs, un ir nepārprotamas atšķirības starp valstīm Eiropas austrumos un rietumos. Augstākais valstī ar vidi saistīto nāves gadījumu īpatsvars (27 %) ir Bosnijā un Hercegovinā, bet zemākais Islandē un Norvēģijā — 9 %.

Sociāli atstumtām kopienām parasti nākas saskarties ar trīskāršu slogu – nabadzību, sliktas kvalitātes vidi un sliktu veselību. Trūcīgākas kopienas bieži vien ir pakļautas augstākam piesārņojuma un trokšņa līmenim un augstas temperatūras iedarbībai, savukārt pastāvošās veselības problēmas palielina neaizsargātību pret vides apdraudējumiem. Ir vajadzīgi mērķtiecīgi pasākumi, lai uzlabotu vides apstākļus visneaizsargātākajiem Eiropas iedzīvotājiem.

Cilvēki vienlaikus ir pakļauti dažādiem riskiem, tostarp gaisa, ūdens un trokšņa piesārņojumam un ķīmisko vielu iedarbībai, kas kopā un dažos gadījumos saskaņoti ietekmē veselību. Eiropas pilsētas ir īpaši neaizsargātas pret šiem daudzajiem apdraudējumiem, un tajās ir arī mazāka piekļuve zaļajām un zilajām zonām.

Šobrīdtiek pētītas saiknes starp pašreizējo Covid-19 pandēmiju un vides aspektiem. Tiek uzskatīts, ka Covid-19 vīrusa pārnese ir notikusi starp sugām, proti, no dzīvniekiem uz cilvēkiem, kas ir neparedzēts tās slodzes rezultāts, ko pieaugošais patēriņš rada mūsu dabas sistēmām. Attiecībā uz Covid-19 ietekmi uz kopienām agrīnie pierādījumi liecina, ka gaisa piesārņojums un nabadzība var būt saistīti ar lielāku mirstību. Saskaņā ar ziņojumā iekļauto sākotnējo novērtējumu ir vajadzīgi turpmāki pētījumi, lai precizētu šo mijiedarbību.

 

Vairāk lasīt šeit