2019. gada Kultūras un radošo pilsētu apskata izdevums

Eiropas Komisija laidusi klajā otro Kultūras un radošo pilsētu apskatu, kurš palīdz salīdzināt un palielināt Eiropas pilsētu radošo un kultūras potenciālu, kas ir būtiski, lai veicinātu ekonomikas izaugsmi un sociālo kohēziju. Pēc panākumiem, kas bija 2017. gadā publicētajam pirmajam izdevumam, 2019. gada izdevums ir atjaunināts Eiropas kultūras un radošās bagātības apkopojums, kas tagad paplašināts un aptver 190 pilsētas 30 valstīs, kuru vidū ir arī Norvēģija un Šveice. Apskatu izveidojis Kopīgais pētniecības centrs, kas ir Komisijas zinātnes un zinību dienests, un to papildina uzlabots tiešsaistes rīks, kas ļauj pilsētām pievienot savus datus sīkākai informācijai un salīdzinošai novērtēšanai.

Izdevuma galvenie secinājumi ir šādi:

  • attiecīgās iedzīvotāju grupas visaugstāk novērtējušas Parīzi (Francija), Kopenhāgenu (Dānija), Florenci (Itālija) un Lundu (Zviedrija), bet, salīdzinot ar 2017. gada izdevumu, Lunda visatzinīgāk novērtēto pilsētu grupā ir nonākusi pirmoreiz;
  • kultūras un radošajās nozarēs nodarbināto skaits ir audzis īpaši Ziemeļeiropas un Austrumeiropas pilsētās, vidēji ik gadu pieaugot par aptuveni 12 % Budapeštā (Ungārijā), Tallinā (Igaunijā), Viļņā (Lietuvā), Krakovā un Vroclavā (Polijā) un Tartu (Igaunijā);
  • makroreģionālie rezultāti liecina, ka vislabāk sokas Ziemeļeiropai. Vadošā loma kultūras dzīves spraiguma ziņā pieder Rietumeiropai, bet tai cieši pa pēdām seko gan Ziemeļeiropa, gan Dienvideiropa. Rietumeiropa visvairāk izceļas arī radošās ekonomikas jomā, taču tai uz pēdām min Ziemeļeiropa. Labākā darbvietu radīšanas dinamika vidēji novērojama Ziemeļeiropas un Austrumeiropas pilsētās;
  • analizētajā pilsētu izlasē kultūras norises vietas parasti atrodas 30 minūšu gājiena (vai tikai 5 minūšu velobrauciena) attālumā no eiropiešu dzīvesvietas un ir ļoti labi sasniedzamas ar sabiedrisko transportu;
  • turpmākie ES kohēzijas politikas fondi varētu vēl vairāk atbalstīt sociālekonomisko konverģenci un teritoriālo kohēziju, koncentrējoties uz darbvietām radošajās nozarēs, inovāciju, transporta savienojumiem un pārvaldību, — tās ir jomas, kurās joprojām vērojamas vislielākās nepilnības;
  • vadošās kultūras un radošās pilsētas ir plaukstošākas: pastāv pozitīva un būtiska cēloņsakarība starp kultūras un radošo pilsētu indeksa vērtējumiem un pilsētu ienākumu līmeni.                      Pirmais Kultūras un radošo pilsētu apskata izdevums ir iedvesmojis vietējās pašvaldības visā Eiropā. Piemēram, Madride (Spānija) apskatā iekļautos pierādījumus izmantoja, lai saprastu, kurus kultūras un radošos resursus, piemēram, pieminekļus, muzejus, kinoteātrus, teātrus un mākslas galerijas, Spānijas galvaspilsēta varētu izmantot savā zīmolrades stratēģijā, lai uzlabotu savu starptautisko reitingu. Rezultātā Madride publicējusi jaunu brošūru: “Madride – 2018. gada fakti un skaitļi”, kurā reklamētas pilsētas daudzveidīgās kultūras pasākumu norises vietas. Apskats palīdzējis arī Ģērai (Ungārija) analizēt nākotnes ieguldījumu vajadzības un sniedzis datus, ko izmantot lēmuma pieņemšanā par pilsētas kultūras un radošās ekonomikas stratēģiju 2019.–2028. gadam, kurā noteikti svarīgākie īstenojamie pasākumi, piemēram, radošo telpu izveide mākslinieku vajadzībām un dizaina inkubatora izveide. Ūmeo (Zviedrija) izmantoja šo instrumentu, lai palielinātu vietējo ieinteresēto personu izpratni par kultūras ieguldījumu nozīmi ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanā.

Vairāk lasīt šeit

 

 

Tags: