Kad pasaule rakstīja ar roku

Laikā, kad digitālais formāts sāk izkonkurēt citus satura veidus, kad e-grāmata pamazām kļūs par ikdienišķu parādību un daudzi vairs neatminas, kad pēdējo reizi ir saņēmuši rokrakstā rakstītu vēstuli, Valmieras bibliotēka ciklā “Pasaules kultūras vēstures mantojums” piedāvā atskatīties uz rakstītā teksta pirmsākumiem. Bibliotēka piedāvā 4 lekcijas ar praktiskām nodarbībām: " Kad pasaule rakstīja ar roku: kaligrāfija vēturiskajos laikmetos un kultūrās".
Nodarbības vadīs māksliniece Astra Reine.
Nodarbības notiks Valmieras integrētajā bibliotēkā Cēsu ielā 4, II stāva lasītavā ceturtdienās 5. un 12.februārī, kā arī 5. un 19.martā no plkst.17.30.  
Vietu skaits ierobežots, interesentus lūdzam  pieteikties pa tlr. 64250831. Ieeja brīva.

A.Reine par lekciju ciklu:
 “Vēsturisko, ar roku rakstīto šriftu apskata ciklā nevar no laikmeta auduma izraut kādu vienu, atsevišķu aspektu vien. Tas būtu, kā nezinātājam skatīties uz Mendeļejeva elementu tabulu, un redzēt tur tikai burtu un skaitļu grafiku. Zinātājam ar plašāku apskatu, tā savukārt būs ērti sagrupēta informācija, kas aizkadrā pievieno zināšanas par vietām pasaulē  - kur kādas rūdas iegūst, kādā veidā apstrādā, kas no tām tehniski top un kā tās pielieto, un kā izskatās, kur mēs ar to visu sadzīvē sastopamies. Tas ir zināšanu komplekss.
Katrs vēsturiskais šrifta veids kompleksā nāk ar savu īpatnējo gramatisko aprīkojumu, iekārtojumu lapas apjomā, ilustrāciju veidu jeb iluminēšanu, pašas noformēšanas nosacījumiem un materiāliem, uz kā un ar ko tapis un milzums citas tik dažādas un īpatnas informācijas. To apgūstot, rodas sajūta kā kolekcionāram, detektīvam, kas iemaldījies milzu vēstures arhīvā vai muzeja fondos. Katram izcilam šriftam ir sava vēsturiskā kultūras stila piesaiste, sakarība ar dažādu valstu politisko un arī savulaik reliģisko notikumu secību. Valdošo arhitektūras stilu atsauces labi izsekojamas kaut vai grāmatu rakstības sleju proporcijās un, pavisam konkrēti, grāmatas titullapu ilustrācijās. Tā varētu turpinā vēl un vēl.
Konkrētu rakstības veidu mācoties rodas vēlēšanās uzzināt – ko, kurš un kādam nolūkam ar šiem burtiem ir rakstījis. Ko mēs izlasītu, ja saprastu tā laika vecfranču vai latīņu valodu?  Un kā ģērbies cilvēks, kas tā rakstījis, kā izskatījies tas, kurš lasījis? Viens ir sausa statistika, pavisam kas cits - nesalīdzināmi dzīvāks, aizraujošāks – uzzināt kopējo kontekstu. Stāstījumam par rakstības vēsturi klāt jāpiesaista gan īss ieskats katra laikmeta vēsturē, gan arhitektūrā, gan lietišķajā mākslā un kostīmos. Tikai tad nāk patiesā apjausma, kas konkrēti ir Rotunda, kas Lombardiešu, kas Bastardas un kas Fraktūras šrifts.
Uzzinātais vedina darboties. Tad jāapsēžas, roka jāpavingrina un pašam jāsāk uz papīra izvīt. Iesācējs mūždien paziņo, ka viņam pilnīgi noteikti ir tik nesmuks rokraksts, ka nekas nopietns nesanāks. Un pārsteidzoši ātri atskan izbrīnas izsaucieni: “OOh, bet man taču IR! Kas to būtu domājis, tā māksla rokā ir!”
Mūsdienās mēs ar šo agrāko ikdienišķo nodarbi, bet tagad jau specifisko mākslas veidu, neesam pazīstami.  Mūsu rokraksti tā arī palikuši neizkopti, pateicoties tādam izgudrojumam, kā lodīšu pildspalva. Bet šobrīd tas draud pāraugt vien spējā spiest datora klaviatūras taustiņus. Ja sevi uzskatām par progresa cilvēkiem, tad kāpēc vēl nupat tikai simts gadus atpakaļ kaligrāfiski rakstot bija spējas kā mežģīnes rasējot rakstīt, bet nu mēs drīz spēsim vairs tikai bakstīt!? Bakstīšanas pieeja rakstības vēsturē praksē lietota tika 3300 p. m. ē.  Mezopotāmijā, no punktu un iespiedumu kopuma pamazām izveidojot šumeru ķīļrakstu.
Protams, būtu kļūdaini apgalvot, ka jāatsakās no modernajām tehnoloģijām.  Bet jāņem vērā, ka izvēloties tikai moderno, mēs, iespējams, neļaujam izpausties kādai mūsu individualitātes daļai, kādam talantam vai personības aspektam.
Te nu der atcerēties, ka smalkas rokas kustības ir tiešā saistība ar smadzeņu darbības treniņu, un varbūt. Pavisam konkrēti - pāreja rakstības jomā uz datoru klaviatūru ir gan tikai laika ekonomija, bet būtībā milzu zaudējums, pārvēršot mūs unificētos kompjūteru pielikumos , laikā, kad jebkurš no mums potenciāli ir radoša un unikāla personība. Iepazīt vēsturiskos rakstības stilus un kaut nedaudz mācoties tos rakstīt pašam, mēs atgriežamies pie cilvēciskās vērtības sevī pašā. Un tas nebūt nav maz.”

Par mākslinieci Astru Reini:
•    Beigusi Rīgas lietišķās mākslas vidusskolas ādas plastikas un grāmatiesiešanas nodaļu, paralēli mācās kursos Mākslas akadēmijā. Privāti apgūst zīmēšanu un gleznošanu.
•    No 1982. līdz 1984. gadam strādā  Latvijas PSR ZA Vēstures institūta Arheoloģijas nodaļā Zigrīdas Apalas vadītajā Cēsu pils arheoloģiskajā grupā un ekspedīcijās par mākslinieci.
•    1985.gadā - Lavijas PSR galvenajā enciklopēdiju redakcijā par māksliniecisko redaktoru.
•    No 1986.-1988.gadam mācās Ivana Fjodorova vārdā nosauktajā Poligrāfijas institūtā Maskavā grāmatu ilustrācijas un grafikas nodaļā. Sākoties politiskām pārmaiņām valstī, mācības pabeidz jau neklātienē. Institūta beigšanas diplomdarbs - latviešu mitoloģijas enciklopēdija bērniem “Atraktā Debess”, kas iznāk AS Preses nams apgādā 1995. gadā.
•     Atgriežoties atsāk strādāt Latvijas galvenajā enciklopēdiju redakcijā par zinātnisko redaktori.
•    No 1993.gada paralēli strādāt, kā ārštata darbinieks Latvijas televīzijas bērnu raidījumu redakcijā, kā scenāriju autore un mākslinieciskā noformētāja.
•    No 1994.gada darbojas pašnodarbinātas personas statusā ar līgumdarbiem.
•    Četrus gadus norit cieša sadarbība ar Bērnu raidījumu redakciju LTV, AS Preses nams un privātizdevējiem.
•    1990. un 1991.gadā Magadanā un Baku iznāk divas bērnu grāmatas
•    Māras Svīres pasakas “Ragana Ragnija”.
•    Autore bērnu grāmatu sērijai par žurciņu Sisi, raksta scenāriju Sises Vakara pasaciņām un ģimeņu konkursam “Aktieri skapī” Latvijas televīzijā.
•    Darinājusi tērpus un veidojusi rotas lietu kolekcijas, skatuves aksesuārus rež.Māras Ķimeles izrādēm JRT “Hamlets” un “Austrumvējš- Rietumvējš”
•    Kopš 2006.gada darbojas interjeru jomā, apgleznojot iekštelpu sienas un griestus.
•    Kā māksliniece noformētāja veido darbus Cēsu vēstures muzeja ekspozīcijai, muzeja aktivitāšu šoviem.
•    Veido skices un darina viduslaiku un renesanses tērpus mūzikas izpildītājiem.
•    Divus gadus Cēsu muzejā vadījusi lekciju ciklu par vēsturisko rakstības veidu izcelsmi.