|
Dzīve un radošā darbība:
Egle
Rūdolfs (1889.29.IV Druvienas pag. Mazvasaraudžos - 1947.17.XII Rīgā,
apbed. Raiņa kapos) - literatūrzinātnieks, tulkotājs, filoloģijas
zinātņu kandidāts (1945). Kārļa Egles brālis.
Dzimis saimnieka
ģimenā. Mācījies Druvienas pagastskolā, Šļukuma Neibeizera ministrijas
skolā, pēc tam Valmieras proģimnāzijā. 1906. gadā iestājies A. Ķeniņa
tirdzniecības, vēlāk zēnu reālskolā Rīgā. Tur par literatūras skolotāju
strādājis A. Saulietis, kura ietekmē Egle pievērsies literatūrai. Skolu
nepabeidzis, Egle devis mācīties uz Drēzdenes konservatoriju (1910),
taču karaklausības dēļ bijis spiests pēc nepilna gada atgriezties. Egle
nokārtojis reālskolas gala pārbaudījumus un studējis komerczinātnes
Rīgas Politehniskajā institūtā (1911-14), bet studijas nav beidzis un
strādājis laikrakstā "Latvija". Sākoties Rīgas evakuācijai, 1915. gadā
nonācis Petrogradā, kur kopā ar A. Gulbi noorganizējis laikrakstu
"Jaunās Pēterpils Avīzes"(`1915-16). Pirmā publikācija- dzejolis "Bērns"
laikraksta
"Dzimtenes Vēstnesis" literārajā pielikumā (1908. gadā (74.nr.)No 1914.
gada publicējis recenzijas un rakstus periodikā. No 1917. gada
Petrogradā strādājis Krievijas ZA bibliotēkas Slāvu nodaļā, 1918.-
1922. gadā bijis šīs nodaļas vadītājs. Egle apguvis literatūrzinātni,
īpaši formāli estētisko metodi, klausoties lekcijas Petrogradas
universitātē un Mākslas institūta Literatūras fakultātē. 1922. gadā
atgriezies Latvijā un iesaistījies Kultūras fonda darbā, 9124.-1934,
gadā bijis tā inspektors, no 1924. gada bibliotēku padomes sekretārs,
no 1929. gada priekšsēdētājs. Kopā ar brāli K. Egli rediģējis kritikas
un grāmatniecības žurnālu "Latvju Grāmata"(1922-31), kurā publicētas
daudzas Egles recenzijas par jaunizdotajām grāmatām un vairāki raksti.
1926.- 1929. un 1931.- 1932. gadā bijis Latvju rakstnieku un žurnālistu
arodbiedrības priekšsēdētājs. Egle noorganizējis un vadījis literāro
studiju (1935-1940). Rediģējis K. Veidenbauma rakstus (1925; arī
sarakstījis biogrāfiju). Ar plašām Egles monogrāfiskajām apcerēm
(izdotas arī grāmatās) un komentāriem publicēti E. Veidenbauma Raksti
(1926), J. Poruka (1930) un K. Skalbes (1939) Kopoti raksti. Kopā ar A.
Upīti sarakstījis "Pasaules rakstniecības vēsturi"
(1-4, 1930-34). 1934. gadā Egles sakārtojumā publicēta antoloģija "Latvju lirika"
Ar
Egles apceri un komentāriem izdoti V. Šekspīra "Darbi" (1, 1938).
1940.- 1941. gadā Egle aktīvi piedalījies LPSR Rakstnieku Savienības
darbā. Par šī laika aktīvo sabiedrisko darbību hitleriskās okupācijas
laikā Egle vairākus mēnešus turēts apcietinājumā. 1944.- 1947.
gadā Egle vadījis LVU Filoloģijas fakultātes Literatūras teorijas un
Vispārīgās literatūras katedru (no 1944. gada docents, no 1946. gada
profesors), 1946.- 1947. bijis arī LPSR ZA Valodas un literatūras
institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā. Sastādījis un
komentējis M. Ļermontova Rakstus (1-2, 1945-46, 2. sēj. Arī 1941), H.
Heines "Izlasi"(1, 1948) u.c. Tulkojis M. ļermontova "Mūsu laika
varonis"(1927), V. Šekspīra, G. de Mopasāna, V. Vitmena u.c. rakstnieku
darbus. Egle publicējis periodikā par literatūras vēstures, kritikas,
tekstoloģijas un tulkošanas jautājumiem vairākus rakstus, kuros
uzsvēris literārā teksta un stila analīzes nepieciešamību gan atsevišķu
literāro darbu, gan plašāku literatūras parādību izprašanai. Egles
recenzijās sniegta vērtējamā darba formas analīze, tas aplūkots kā
relatīvi autonoma literāra mākslinieciskā vienība, ko veido formas un
satura sintēze. Daļa Egles rakstu sakopota izlasē "Raksti par literatūru"
(1989).
|
|
Literatūra:
1.Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 165.-166.lpp. 2.Sirsone S. Darbīgā mūža lielais devums//Egle. R. Raksti par literatūru. R., 1989. 3.Sirsone S. Rūdolfu Egli pieminot//karogs, 1989,4. 4.Vecgrāvis V. Rūdolfa Egles dzejas kritiķa principi//Varavīksne. 1989. R., 1989. 5.Vāvere
V., Sproģe L. Par kādu Rūdolfa Egles nerealizētu literatūrzinātnisku
ieceri//Materiāli par kultūru mūsdienu Latvijas kontekstā. R., 2001. 6.Rūdolfs Egle//Latviešu konversācijas vārdnīca.-Rīga:Antēra,2000.-4.sēj.,6862.-6863.sl. 7.Rūdolfs Egle//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-150.lpp. 8.Eglīte,
Zina. Rūdolfa Egles uzskati par bibliotēku darbu :[literatūrzinātn.,
bibliotēku darbin. (1889-1947)] / Zina Eglīte. - Kopsav. angļu val. //
Bibliotēka un Sabiedrība / LU. Bibliotēkzinātnes un inform. zinātnes
nod.. - ISSN 1407-2157. - [Nr.]3 (2002), 27.-43.lpp. - ( Zinātniskie
raksti / LU ; 646.sēj. ).
|