 |
Dzīve un radošā darbība:
Bārda Fricis (1880.25.I Pociema pag. Rumbiņos - 1919.13.III Rīgā, apbedīts Umurgas kapos) - dzejnieks, pedagogs. Skolu inspektors Valmierā 1917 -1918 g., Antona Bārdas brālis.
Dzimis saimnieka ģimenē. Mācījies Pociema pagastskolā (1890-92), Umurgas draudzes skolā (1892-95), Limbažu pilsētas skolā (1895-98) un Valkas skolotāju seminārā Rīgā (1898-1901). Strādājis par palīgskolotāju Katlakalna draudzes skolā (1901-05).
Bārdas pirmais publicētais dzejolis - "Raibais pavediens" laikrakstā "Rīgas Avīze" 1902.12.XI. 1905 rudenī Bārda devies uz Tērbatu, lai studētu filozofiju, taču revolūcijas dēļ universitāte tika slēgta. 1906 IV Bārda devies uz Vīni, kur klausījies lekcijas universitātesFilozofijas fakultātē. Bārda studējis Platona, G.V.F.Hēgeļa, A.Šopengauera un citu filozofu darbus. Īpaša nozīme viņa pasaules uzskata izveidē bijusi F.Nīčes "dzīves filozofijai" un A.Bergsona intuitīvismam. Vīnes periodā Bergmanis iepazinies ar vācu mākslu un literatūru, viņu saistījis J.L.Tīks, Novāliss, R.M.Rilke u.c. Slimības un materiālo grūtību dēļ 1907 Bārda atgriezies Rīgā, kur strādājis A.Ķeniņa reālskolā (1908-13) u.c. privātskolās, bijis žurnāla "Stari" daiļliteratūras nodaļas vadītājs (1907-08). Rakstnieku vakaros 1909.5.XI un 1910.21.I nolasījis savu programmatisko apcerējumu "Romantisms kā mākslas un pasaules uzskata centrālproblēms" (pilnībā publicēts žurnālā "Vaiņags", 1920, 1-3), kurā iztirzājis romantisma pamatprincipus un vēsturisko attīstību. Romantisma personības koncepcijai tipisko dvēseles duālismu (materiālās un garīgās pasaules pretrunību) Bārda tiecies līdzsvarot, veidojot apgarotas realitātes ideālu; Bārda lirikā tās ietvers klasiskajos kontrasttēlos: zeme - zvaigznes. No 1911 Bārda lasījis lekcijas par estētiku J.Dubura dramatiskajos kursos un publicējis periodikā par šo tēmu rakstus - "Mīlestība un nāve"
(1913), "Mākslas attiecības"
(1914), "Prāts un mūžības jautājumi"
(1919). Bārda bijis arī aktīvs literārā procesa vērtētājs. 1911 iznācis dzejoļu krājums "Zemes dēls"
- viens no latviešu neoromantisma spilgtākajiem darbiem. Bārdas dzejas tēlainība konkrēta, viegli tveramās redzes gleznās. Tomēr vienkāršais un ikdienišķais Bārdas dzejā vienmēr eksistē mūžības, kosmiska plašuma perspektīvā. Principiāla nozīme ir laimes neiespējamības apziņai; tā rāda Bārdas dzejas elēģisko tonalitāti, kura nepazūd arī viņa humoristiskajos darbos. 1915 Bārda apprecējies ar P. Puskalni (dzejnieci P. Bārdu). No 1916 I strādājis Latvijas izglītības biedrības vidusskolā Rīgā. 1917 X pārcēlies uz Valmieru, kur organizējis un vadījis izglītības biedrības vidusskolu un strādājis par Valmieras apriņķa skolu inspektoru.. 1918 vācu okupācijas laikā skolu slēdza; Bārda aizbraucis uz Rumbiņiem, bet rudenī atsācis darbu Latvijas izglītības biedrības vidusskolā Rīgā. Bārda bijis arī latviešu valodas un literatūras docētājs Baltijas tehniskajā augstskolā.
Otrais dzejoļu krājums "Dziesmas un lūgšanas Dzīvības Kokam"
izdots pēc Bārdas nāves 1923. Krājumā panenteiskās pasaules izjūtas padziļināšanās, gaismas un tumsas kontrasta izcēlums. Bārdas liriskā proza ietverta tēlojumu krājumā "Vita somnium"
(1923); krājumā "Drāmas"
(1929) sakopoti viencēlieni. 1926 izdotas Bārdas "Vēstules".
- Ps.: Fr. Brd., Brada-Brada.
Rumbiņos iekārtots Bārdas muzejs. Umurgas kapos 1933 atklāts tēlnieka T.Zaļkalna veidotais Bārdas kapa piemineklis.
Kopoti raksti 4 sējumos
(1938-39), Raksti 2 sējumos
(1990-92), Dzejas izlases
(1956, 1959, 1979), "Zemes dziesma"
(1970), "Zvaigznes un zeme"
(ASV 1972), "Atgriešanās"
(1997).
|
|
Literatūra:
1.Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 58.-59.lpp.
2.Sūna E. Fricis Bārda. Cēsis; R., 1925;
3.Klaustiņš R. Fr. Bārdas daile un estētika // Ritums, 1929, 3-5;
4.Kārkliņš K. Redzes gleznas Friča Bārdas dzejā // Ceļi, 1933, 2;
5.Kārkliņš K., Kraujiņš K. Fricis Bārda dzīvē un darbā. R., 1935;
6.Mauriņa Z. Friča Bārdas pasaules uzskats. R., 1938;
7.Eihvalds V. Zemes dēls ar zvaigžņu dvēseli // Varavīksne. 1980 R., 1980;
8.Grigulis A. Fricis Bārda // Karogs, 1980, 2;
9.Ruskule I. Zemes dēla atgriešanās // LMM, 1997, 12./19.VI
10.Fricis Bārda//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-56.lpp.
11.Ālīte, Renāte Zaļajā Dieva namā ar zvaigznēm dzied mana sirds... :[sakarā ar dzejn. Friča Bārdas 120.dz.d. (1880-1919)] // Dziesmusvētki - 2000. - Nr.1 22.lpp.
12.Bārda, Antons. Autobiogrāfija :[par dzejn. Frici Bārdu (1880-1919)] / Antons Bārda ; mater. sagat. Īrisa Daiņa // Auseklis. - Nr.44 (2002, 18.apr.), 6.lpp.
13.Bārda, Antons. Autobiogrāfija :[par dzejn. Frici Bārdu (1880-1919)] / Antons Bārda ; mater. sagat. Īrisa Daiņa // Auseklis. - Nr.33 (2002, 19.marts), 6.lpp. - Turp. Sāk.: (2001, 24.jūl.).
14.Bārda, Antons. Autobiogrāfija :[par dzejn. Frici Bārdu (1880-1919)] / Antons Bārda ; mater. sagat. Īrisa Daiņa // Auseklis. - Nr.9 (2002, 22.janv.), 6.lpp. - Turp. Sāk.: 2001, 24.jūl.
15.Bārda, Antons Ko stāstīja Antons Bārda :[sakarā ar dzejn. Friča Bārdas (1880-1919) 120.dz.d.] / mater. sagat. Ojārs Kiršteins // Auseklis - 2000. - 11.janv. 8.lpp.
16.Brodele, Ada Liktenīgais sludinājums :[Par dzejn. Friča Bārdas (1880-1919) un Paulīnes Bārdas (1890-1983) saraksti] // Es Tevi Meklēju - 1998. - Nr. 8 [1.]lpp
17.Melne, Edīte Atvērts jauns muzejs :[par dzejn. Antona (1891-1981), Friča (1880-1919) un Paulīnas (1890-1983) Bārdu dzimtas muzeju "Rumbiņi" (Limbažu raj.)] // Latvijas Zeme - 1993. - 20.jūl. 4.lpp. (par Frici Bārdu).
18.Vējāns, Andris "Aiz zvaigžņu dūmakām debesis veras vaļām" :Friča Bārdas dzejas un cilvēka pasaulē - no zaļa asna līdz kosmosam // Latvijas Vēstnesis - 2000. - 26.janv. 6.lpp.
19.Vējāns, Andris Zvaigžņu atspulgi dzejā un vēstulēs :[par dzejn. Frici Bārdu (1880-1919), Paulīnu Bārdu (1890-1983) un Antonu Bārdu (1891-1981)] // Lauku Avīze - 2000. - 22.janv. 18.lpp. - ( Iel. "Mums, sievietēm" Nr.52 ).
|
