 |
Dzīve un radošā darbība:
Āboltiņš
Vilis (1905.17.II Rencēnu pag. Dulbeņos -1938.3.II nošauts un apbedīts
Butovas poligonā Maskavā, Krievijā) - dzejnieks.
Dzimis
zemnieku ģimenē. Mācījies Lizdēnu pamatskolā, Burtnieku draudzes skolā,
no 1917. gada Valmieras reālskolā. 1919. gadā padomju varas laikā
iestājies komjaunatnē, decembrī tika apcietināts, bet kā mazgadīgs
atbrīvots. 1920.- 1923. gadā strādājis fizisku darbu, beidzis Valmieras
reālskolas 9. klasi. LKP biedrs (1922). Cietumos 1923.- 1927. gadā
saraksta pirmos dzejoļus, tulko S. Jeseņina dzeju.
Pirmās
publikācijas cietuma un kreiso strādnieku izdevumos, žurnālā "Domas"
1925. gadā. No 1928. gada maija dzīvo PSRS, Maskavā strādā dažādos
rūpniecības uzņēmumos. Revolucionāras tematikas dzejoļi publicēti
žurnālā "Celtne", laikrakstā "Krievijas Cīņa" un citur. 1936. gadā
izdošanai gatavots Āboltiņa dzejoļu krājums. 1937. gadā Āboltiņš
Maskavā beidzi Smagās rūpniecības akadēmijas Mašīnbūves nodaļu. Tika
slepeni gatavots karam Spānijā. 1937. 4. XII arestēts, represēts.
Reabilitēts pēc nāves. Pie Rencēnu skolas 1980. gadā atklāts piemiņas
akmens.
Pseidonīmi: Vilis Ābols, Katoržans, Polārs, Vīks.
Darbi:
Izlase "Pusnakts top vētraināka"
(1959)
|
|
Literatūra:
1.Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 11.-12.lpp.
2.M.L. Viļa Āboltiņa dzeju krājuma iztirza//Celtne, 1936, 11.
3.Āboltiņa B. "Gars veidos lauzīsies..."//LM, 1975, 15.II
4.Ķipers J. Komunāri netaupīja dzīvi//Karogs 1975, 2.
5.Knospe V. Vilis Āboltiņš: dzejnieka liktenis//Materiāli latviešu literatūras un mākslas vēsturei. R., 1995
6.Latviešu dzejas antoloģija.-Rīga: Liesma, 1973.-4.sēj.-291.lpp.
|
