 |
Dzīve un radošā darbība:
Ābele
Kārlis ( (1896.22.VIII Matīšu (Bauņu) pag. Ķinkās - 1961.24.I Adelaidā,
Austrālijā, turpat apbedīts) - dzejnieks un botāniķis. Elzas Ābeles
vīrs.
Dzimis zemnieku ģimenē. Beidzis Bauņu pagastskolu, 1915.
gadā beidzis Rīgas pilsētas ģimnāziju. Piedalījies Latvijas
atbrīvošanas cīņās191. gadā pret Sarkano armiju un bermontiešiem.
Studējis dabaszinības Pēterburgas un Tērbatas universitātēs, beidzis
Latvijas Universitāti (1921.g.), papildinājies Marburgas universitātē
(1922-1923), Tērbatas universitātē ieguvis dabaszinību doktora grādu
(1934). No 1920. gada LU docētājs, profesors (1941). !944. gadā
emigrēja uz Vāciju. 1946-1949 docētājs Baltijas universitātē
Pinnebergā, pēc pārcelšanās uz Austrāliju 1949 profesors Adelaidas
universitātē. Lāčplēša kara ordeņa kavalieris.
Pirmā publikācija- dzejolis "Dižgabaliem dūcot"
žurnālā "Strēlnieks" 1917.25.VV. Publicēti balādiski dzejoļi "Karalis Bads"
un "Kārdinātājs"
("Imantas laika grāmata 1922. gada"). Ābeles lugas "Ligatūra"
(teātrī 1925.g.), "Stāsts par Gleihenes grāfu"
(teātrī 1926.g.), "Tautas darbinieki un mīla"
(teātrī
1931.g.) skatuviski spraigas, personāžu raksturojums sulīgs, taču
stilizēts un didaktisks. Ābeles liriskie dzejoļi publicēti galvenokārt
periodikā, to savdabība ir elēģiska intonācija, kompozīcijas lakonisms.
Ābeles balādes daļēji apkopotas krājumā "Vēlais viesis"
(1947.g.),
pēc tam publicēti periodikā. Ābele kultivējis tā saukto gotisko balādi
ar tai raksturīgām detaļām- kapsētu, līķiem, spokiem, nelaimju
priekšvēstnešiem, ņemot vērā vācu dzejnieka B. Fin Minhauzena balādes
teoriju un par vēsturisko fonu lielākoties izmantojot 18. gs. Lielā
mēra un Ziemeļu kara traģiskos notikumus. Stāstos "Dzeltenās acis"
(1955), "Dālderu kalējs"
(1958) balādiskā intonācijā tēloti dzimtā novada vēsturiskie notikumi. Gājis bojā autokatastrofā.
Latvijā 1999. gadā izdots dzejoļu, leģendu, stāstu un balāžu krājums "Netveramā pagātnes gaisma"
.
|
|
Literatūra:
1.Latviešu rakstnieki biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 9.-10.lpp
2.Ērmanis P. Kārļa Ābeles dzejas darbs//Ābele K. Vēlais viesis. Vircburga, 1947.
3.Andrups J. Kārļa Ābeles devums latviešu kultūrai//Ceļa zīmes, 1951,39.
4.Kursīte J. Kārlis Ābele un viņa daiļrade//Ābele K. Netveramā pagātnes gaisma.R., 1999.
5.Kārlis Ābele//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-17.lpp.
6.Kursīte, Janīna Mīlestība mēra laikā gotiskajā literatūrā :
[par
Kārļa Ābeles darbu izl. "Netveramā pagātnes gaisma"] Diena - 2000. -
ISSN 1407-1290. - 15.marts 13.lpp. (Ābele, Kārlis, 1896-1961 par)
7.Rusmanis,S. No Matīšiem Alojas virzienā:
[Valmieras raj.] Liesma -1997.-25.janv.
8.Tančers
J. Dzimtene -- Valmiera: [Par Latvijas Vanagu organizācijas dibināšanos
Valmierā, Valmieras vidusskolā, 1.03.1921.] / izmantoti materiāli no
Jāņa Jēkabsona arhīva // Liesma - (1996).- 4.apr., 2.lpp. :il.(par
rakstnieku Kārli Ābeli)
9.Cukurs Jūlijs. Dāvana novadniekiem: [par
rakstnieku Kārli Ābeli un viņa dēla Kārļa Ābeles juniora dāvinājumu
Matīšu (Valmieras raj.) pamatskolai] // Liesma. -(2000).- 19.jūl.,
4.lpp.
10.Ruņģe, Valija Par Ziemeļvidzemes novada cilvēkiem : [par
ievērojamiem latv. rakstn. : raksti] ;ar Artura Gobas iev. - Saturs:
Burtnieku novada Lūkini : [par rakstn. Ivandes Kaijas (īst. v. Antonija
Lūkina : 1876-1942) dzimtu]; Cedriņu dzimta : [par dzejn. Vili un
Pēteri Cedriņiem] // Ziemeļlatvija - 1992. - 7., 14., 21.nov. [4.]lpp.
(Āboltiņš, Vilis 1905-1943 par)
.
|
