|
Dzīve un radošā darbība:
Apsīšu
Jēkabs (īst.v. Jānis Jaunzemis; 1858.8.XII Lizuma pag. Kalaņģos -
1929.10.VI Zvārtavas pagasta Gaujienas draudzes mācītājmuižā, apbedīts.
Rīga, Meža kapos) - rakstnieks.
Dzimis saimnieka un skolotāja
ģimenē. No tēva apguvis pirmās zināšanas un reliģiozu ievirzi. Mācījies
Velēnas draudzes skolā (1868-72) un Cēsu apriņķa skolā (1872-1874).
Strādājis par skolotāja (tēva) palīgu Sinoles pagastskolā un Velēnas
draudzes skolā; 1878 .g. iestājies J. Cimzes skolotāju semināra pēdējā
klasē Valkā. 1879.g. to beidzis, iegūdams draudzes skolas skolotāja
tiesības. Strādājis par palīgskolotāju Rūjienas draudzes skolā
(1879-1881). Ar te sarakstīto dzejoli "Sapņi"
(laikraksta
"Baltijas Vēstnesis" pielikumā 1880.25.VI/7.VII, paraksts Jaunzemju
Jānis) iesākusies Apsīšu Jēkaba literārā darbība. No 1881.g. periodikā
iespiestas Apsīšu Jēkaba tulkotas H.K.Andersena pasakas (apkopotas
vairākos izdevumos: 1-2 1884.-1887., 1-19, 1907.-1915., 1-6
1924-1926.). 1881.-1893. Apsīšu Jēkabs bijis skolotājs Kokmuižas
pamatskolā Valmieras tuvumā, te dibinājis Kocēnu pagasta kori (1881) un
sacerējis savus labākos darbus. Laikrakstā "Baltijas Vēstnesis"
publicēti stāsti "Krusttēvs Ādams"
, "Ārprātīgais"
(abi 1883), "Kaimiņi"
(1884), "Iegātnis"
(1885), žurnālā "Austrums"- stāsti "Pie pagasta tiesas"
, "Laimes spoks"
(abi 1885), "Bagāti radi"
(1886), "Svešos ļaudīs"
(1888), stāstu un tēlojumu sērija "Iz tautas bilžu galerijas"
(1889-1891), esejas "Vēstule iz tēvijas"
(1885-1895,1901)
u.c. darbi. Attīstot J. Neikena aizsākto latviešu īsā stāsta
reālistisko līniju, Apsīšu Jēkabs sasniedzis augstāku māksliniecisko
kvalitāti. Līdzīgi J. Neikenam, Apsīšu Jēkabs pievērsies audzināšanas
problēmām, taču dziļākā sociālā, ētiskā un estētiskā skatījumā.
Aizstāvējis kristietības ideju par mīlestības primāro lomu audzināšanā.
J. Neikenam raksturīgo didaktiku Apsīšu Jēkaba stāstos aizstājis
cilvēku raksturu un to savstarpējo attiecību reālistisks attēlojums.
Spilgtos mākslas tēlos Apsīšu Jēkabs stāstos atsedzis 19.gs.60.-80.
gadu lauku sadzīves pretrunas, cildinājis patriarhālās dzīves kārtības
garīgo speķu un lauku ļaužu kristīgi tikumisko dvēseles skaidrību.
Turpinādams Brāļu Kaudzīšu aizsākto t.s. sirdsšķīsto ļaužu tradīciju,
Apsīšu Jēkabs radījis Andra tēva tēlu ("Bagāti radi")- klasisku cilvēka
ētiskā spēka un garīgās harmonijas paraugu. Stāstiem izkopts, episki
mierīgs vērotāja stils, mērķtiecīga kompozīcija, daudzveidīgi
raksturošanas paņēmieni, labskanīga, tēlaina valoda, poētiski Latvijas
dabas, īpaši meža tēlojumi.80. gadu beigās Apsīšu Jēkaba literārā
darbība apsīkusi. Stāstā "Uz pilsētu"
(pirmoreiz
publicēts žurnālā"Austrums"1892.g.) plašā didaktiskā tēlojumā izvērsts
J.Neikena un Kaudzīšu darbos ieskicētais motīvs par pilsētu kā ļaunuma
perēkli. No 1893. gada Apsīšu Jēkabs strādā par skolotāju Vecgulbenes
draudzes skolā, bet 1900. gadā pārcēlies uz Rīgu. Bijis skolotājs Jāņa
baznīcas meiteņu skolā (1900-1915), neilgu laiku Rīgas pilsētas 1.
bibliotēkas vadītājs (1906-1907), bijis baznīcas laikraksta
"Evanģeliuma Gaisma" nodaļas vadītājs. No 1916. gada ticības mācības un
latviešu valodas skolotājs vairākās Rīgas vidējās mācību iestādēs (V.
Olava komercskolā, M. Beķeres ģimnāzijā un M. Milleres ģimnāzijā).
Publicējis pētījumus par lizumiešu izloksni (1914, 1921) un brošūru "No Lizuma senatnes"
(1928). Miris, uzturēdamies pie sava dēla - Gaujienas mācītāja un skolu darbinieka Ata Jaunzemja.
Cits pseidonīms: Jāņzemnieks.
Darbi:
Raksti 13 burtnīcās (1892-1909) un 4 sējumos (1924-25)
"Izlase"
(1952)
Izlase "Iz tautas bilžu galerijas"
(1958)
|
|
Literatūra:
1.Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 35.-36.lpp.
2.[Zeiferts] Teodors. Apsīšu Jēkabs//Teodors.Tautas rakstnieki.R., 1913, 1.d.
3.Apsīšu Jēkabs. No manas dzīves //Raksti.R., 1924., 1. sēj.
4.Kraujiņš K. Apsīšu Jēkabs dzīvē un darbā.R., 1930.
5.Līgotņu Jēkabs. Apsīšu Jēkabs savā dzīvē un darbā.R., 1930.
6.Vilsons A. Pirmais īsā stāsta meistars latviešu literatūrā//LPSR ZA vēstis, 1954,7.
7.Stepiņš L. Apsīšu Jēkabs un Andersena pasakas//Karogs, 1969,3.
8.Egle K.Atmiņas par Apsīšu Jēkabu//Egle K. Atmiņas.R., 1972.
9.Apīšu Jēkabs//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-36.lpp.
10.Latviešu literatūras vēsture.-Rīga:Literatūra,1935.,3.sēj.-52.lpp.
11.Apinīte,
Vija. Novadnieki svin Apsīšu Jēkaba jubileju : [par rakstn. (īst.v.
Jānis Jaunzems : 1858-1929) velt. konf. Lizuma vidusskolā (Gulbenes
raj.)] / Vija Apinīte // Latvijas Avīze. - ISSN 1407-3331. - Nr.21
(2003, 20.dec.), 23.lpp.
12.Apinīte, Vija. Novadnieki svin Apsīšu
Jēkaba jubileju : [par rakstn. (īst.v. Jānis Jaunzems : 1858-1929)
velt. konf. Lizuma vidusskolā (Gulbenes raj.)] / Vija Apinīte //
Latvijas Avīze. - ISSN 1407-3331. - Nr.21 (2003, 20.dec.), 23.lpp.
13.Apinīte,
Vija. Novadnieki svin Apsīšu Jēkaba jubileju : [par rakstn. (īst.v.
Jānis Jaunzems : 1858-1929) velt. konf. Lizuma vidusskolā (Gulbenes
raj.)] / Vija Apinīte // Latvijas Avīze. - ISSN 1407-3331. - Nr.21
(2003, 20.dec.), 23.lpp.
14.Zanders, Ojārs Daži brīži ar Apsīšu
Jēkabu : [par rakstn. (īst.v. Jānis Jaunzems : 1858-1929)] // Lauku
Avīze - 1993. - 10.dec. 24.lpp.
|
