top_lefttop_midtop_right
Ziņas

Laicens, Linards

Laicens, Linards

laicens_linards

Dzīve un radošā darbība:

Laicens Linards (1883.15.XI Jaunrozes pag. Metumos - nošauts 1938.14.XII PSRS) - rakstnieks

Dzimis muižas rentnieka ģimenē. Mācījies Jaunrozes pagastskolā (1982-1895), kad vecāki pārgāja dzīvot uz Apes pagastu, tad Apes pagastskolā (1896-1899). Bijis dārznieka māceklis Bormaņa muižā, strādnieks Ķeizardārzā Rīgā (1900-1903). 1903. gadā sāk mācīties Liepiņa proģimnāzijā Valmierā. Par piedalīšanos revolucionārā darbībā 1904 no skolas izslēgts un tiesāts, bet kā nepilngadīgs attaisnots. Ar pseidonīmu I.Malēnietis parakstīts Laicena pirmais iespiestais dzejolis "Albumā" žurnālā "Apskats" (1904, Nr.12). 1904. gada vasarā Laicens iepazinies ar R.Blaumani - stingru , bet labvēlīgu savu pirmo sacerējumu vērtētāju. 1905. gada pavasarī nokārtojis tautskolotāja eksterna eksāmenus. 1905 organizējis arī revolucionāro kustību Jaunrozes un Jaunlaicenes pagastā. Pēc 1905 dzīvojis nelegāli, bijis skrīvera palīgs Pleskavas guberņā, bet 1906 emigrējis uz Somiju. Strādā par mājskolotāju Mikeli guberņā, mācījies somu valodu. A.Gallena-Kallelas gleznu ietekmē Laicenam radās iecere atdzejot latviešu valodā somu tautas eposu "Kalevala" , iecere realizēta 20.gadu sākumā (grāmatā 1924).
Pēc atgriešanās Latvijā 1908.gadā dzīvo nelegāli, bet 1909.gadā par piedalīšanos revolūcijā tika tiesāts un līdz 1911.gadam turēts Valkas un Rīgas cietumos. Pēc atbrīvošanas strādā Valkas un Ventspils laikrakstu redakcijās. 1913-1917 mācījies A.Šaņavska Maskavas Tautas universitātes vēstures un filozofijas fakultātē, no 1915 strādā arī par asistentu latviešu bēgļu kultūras birojā. Brošūrā "Latvijas valsts" (1917) izvirzīja un aizstāvēja suverēnas Latvijas republikas valstiskuma ideju. 1917-1918 strādājis par Latvijas vēstures skolotāju Valmieras sieviešu ģimnāzijā un latviešu literatūras skolotāju pilsētas reālskolā un komercskolā. Rīgas periodā (1919-1932) Laicens aktīvi darbojies strādnieku legālajās organizācijās un presē. Bijis lektors Tautas augstskolā un Ārpusklases izglītības kongresu padomē, Rīgas pils. Domes loceklis (1922-1932), Strādnieku un zemnieku frakcijas deputāts un vadītājs Saeimā (1928-32). Žurnāla "Kreisā Fronte" (1928-30) un "Tribīne" (1931-32) redaktors. Kā kreiso arodbiedrības aktīvists Laicens vairākkārt atradies apcietinājumā. No 1932. gada dzīvo PSRS, kur represēts un pēc nāves reabilitēts.
Linarda Laicena daiļrade sākotnēji attīstījās reālisma tradīcijā. Pirmie dzejoļu krājumi "Kvēle" (1907) un "Pilsētā un laukā" (1912) ir dabas, noskaņu un apceres lirika klasiskās panta formās ar izturētu ritmu un atskaņām. Stāstu krājumi "Vēji un aizvēji" (1913), "Malienā" (1914), "Ieslēgtie" ,"Laterna tumsā" (abi 1918) un "Mimozu zari" (1921) pamattendencē veidoti kā reālistiski darbi ar lauku dzīves priekšstatu tiešumu, vēstījuma dabisko plūdumu, sadzīves parādību satīrisku tipizējumu, nevairoties arī no simbolismu ietekmes.
20. gados tapuši galvenokārt ekspresionisma poētikā veidoti darbi gan dzejā, gan prozā. Krājumos "Karavāne" (1920), "Semafors" , "Berlīne" (abi 1924) un "Aziāts" (1929) ir revolucionāras tendencies verlibra dzeja ar izteiktu oratoro intonāciju un polifonisku ritmu, ar frāzēm publicistisku tiešumu un metaforas grotesku ietonējumu. Pretstatā - krāšņā tēlainībā brīvi veidots dinamisks pārdzīvojums mīlas lirikas krājums"Ho-Taī" (1922). Noveļu krājuma "Attaisnotie" (1921) vēstījuma aktivitāte izpaužas kā esošā graušanas patoss, kā pārvērtību sludināšana sociālā taisnīguma vārdā. Vēstījošās formas ekspresija panākta ar profānās leksikas un frazeoloģijas, uzrunas formu ievedumu, ar autora balss intensitāti. Autobiogrāfisks materiāls izmantots romānā "Emigrants" (1926), mākslinieciski nevienādajā cietuma tematikas stāstu krājumā "Kameras" (1929) un romānā "Kliedzošie korpusi" (periodikā 1927, grāmatā 1930). Satīriskiem līdzekļiem veidoti stāstu krājumi "Mēbelīgā Rīga un pielikumi" (1924) un "Skaistā Itālija" (1925). Linarda Laicena masu aģitācijas lugas "Alfa un Auto" (1925), "Kompromiss" , "Ķīnas dziļumi" , "Karš" (visas grāmatas 1933) un citas veidotas, atsakoties no reālās drāmas principiem. Atbilstoši konstruktīvisma poētikai praktizēta tēlu shematizācija, darbības un runas stilizācija. 30. gadu sociālistiskās ideoloģijas ietekmē tapuši Laicena darbi - stāstu krājums "Portfelis un valgs" (1933), romāns "Limitrofija" (1935) un dzejoļu krājums "Politika un lirika" (1936). Laicena tulkojumā iznākušas arābu pasakas "Tūkstoš un viena nakts" (1-2, 1912-1914), Āfrikas, Austrālijas un Klusā okeāna tautu pasaku ("Melnās pasakas", 1926) un A. Puškina darbu ("Proza", 1937) izlases.
Laicena memoriālais muzejs (kopš 1973 Tautas muzejs) iekārtots Trapenē. Pie muzeja atrodas Laicena piemineklis (tēlniece G. Grundberga un arhitekts J. Pētersons).

Pseidonīmi: Linards, Arlekīns, Lūkapīcka, Mokka, O. Nulle, Sižets, Semafors, Žurnālists, M. alinks, P. Rūtens, Žanis Žilete, Rumars Rumba, Jurģis Metums, Li-Lai un citi.

Citi darbi:

Kopoti raksti krievu valodā Maskavā 4 sējumi (1929-1930) un 5.sējumi (1931-1934).
Latviešu valodā Raksti 9 sējumos (1958-1960, literatūra 9. sējumā).



Literatūra:

1.Fross E. Linards Laicens.-R., 1928
2.Laicens L. Biogrāfiskas piezīmes // Raksti.-R., 1959. 8.sēj.
3.Rakstnieks revolucionārs Linards Laicens: Rakstu un atmiņu krājums.-R., 1972
4.Linards Laicens: Biobibl. Rād.-R., 1989
5.Tabūns B. Linards Laicens // Latviešu rakstnieku portreti.R., 2001.
6.Latviešu rakstniecība biogrāfijās.-R.: Zinātne, 2003.-343.-344.lpp.
7.Latviešu literatūras kritika.IV,1.d.-R.,1960.-468.lpp.
8.Niedre O.,DaugmalisV.Slepenais karš pret Latviju.-R.,1999.-39.lpp.
9.Marineti F.T.Pirmais futūrisma manifests//Grāmata A.D.MCMXCI IV,7.lpp.
10.Niedra E.Kā veco pasauli uzvarēt//Rakstnieks revolucionārs Linards Laicens.-R.,1959.-29.lpp.
11.Upīts A.Latviešu jaunākās rakstniecības vēsture.II.-R.,1921.-400.lpp.
12.Tančers Jānis. Valmieras puika Linards Laicens prasa Latvijas valsti // Valmieras Vēstis. - (1997.). - Nr.21, 2.lpp. : il.
13.Laicena, Anna. Linards Laicens un "Kalevala" :[par rakstn. un polit. darbin. (1883-1938) veikto somu nacionālā eposa tulk.] / Anna Laicena // Malienas Ziņas. - Nr.136 (2003, 20.nov.), 5.lpp.
14.Laicena, Anna Laicena mazmeita piemin pazudušo rakstnieku :[Atmiņas par rakstn. Linardu Laicenu (1883-1938) : No izd. "Latvija Amerikā"] // Malienas Ziņas - 1996. - 23.apr.
15.Laicena, Anna Pa rakstnieka Linarda Laicena [1883-1938] pēdām :[Par rakstnieka nāves versijām] // Latvija Amerikā (Toronto) - 1996. - 6.janv. 7.lpp. ģīm.
16.Pupa, Guntars Pravieši non grata :[Par latv. māksliniekiem un literātiem 20.gs. pirmajā pusē] // Māksla Plus - 1997. - Nr. 3 74.-77.lpp. (par Linardu Laicenu)


 

Elektroniskie resursi:

http://www.literature.lv/his_lv/6_4.html - Latviešu literatūras netrs - par Linardu Laicenu

http://www.literatur.lv/publikat/autoren.htm#laicens - tulkojumi vācu valodā

http://feb-web.ru/feb/litenc/encyclop/le6/le6-0321.htm - Fundamentālā elektroniskā bibliotēka "Krievu literatūra un folklora"- par Linardu Laicenu (krievu val.)

Valmieras bibliotēku elektroniskais kopkatalogs - Linarda Laicena darbi Valmieras  rajona bibliotēkās


 
Aptauja

Vai izmantojat iespēju Valmieras integrētās bibliotēkas 1. stāvā saņemt čeku ar izsniegto grāmatu sarakstu un nodošanas termiņu (var atzīmēt vairākus variantus)

Nezināju par šādu iespēju

Izmantoju, tas ir ērti

Neizmantoju, man to nevajag

Man tas nav vajadzīgs, jo izmantoju attālināto pieeju savam bibliotēkas kontam

Iespējams pamēģināšu

Balsis: 44

Kalendārs
 <          aprīlis 2014          > 
P O T C P S S
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
282930    
gramatu klubs gramatu klubs banner_lv iespejukarte
 
  VALMIERAS INTEGRĒTĀ BIBLIOTĒKA
Visas autortiesības aizsargātas
2014
Pēdējās izmaiņas veiktas 22.04.2014
xwifilogo logoedbbllogo