|
Dzīve un radošā darbība:
Kalniņš Kārlis (1845.23.VI Skulberģu (Skaņkalnes) pag. Vecvīkšēnos - 1919 V, apbedīts 18. V Valmieras kapos) - rakstnieks.
Dzimis
saimnieka ģimenē. Mācījies Mazsalacas draudzes skolā un Valmieras
apriņķa skolā. Vēlāk Vīkšēnu māju saimnieks un Mazsalacas sabiedriskās
dzīves organizētājs.
Pirmā publikācija- dzejolis "Šie laiki"
laikrakstā "Baltijas Vēstnesis 1870.22.X. Publicējis laikrakstā
"Baltijas Vēstnesis" dzejoļus, stāstus, rakstus par zemkopību. Lugās "Viss nav zelts, kas spīd"
(1874), "Alga pēc nopeļņas"
(1877), "Mednieki"
(1878), "Kazaks Dalbs"
(1895), kuras izrādītas Rīgas latviešu teātrī un amatieru trupās Elejā, Vecpiebalgā, Cēsīs u.c., stāstos "Ozolkalniešu mācītājs"
(1883) un "Tēva draugi"
(1885), romānā "Noslēpumainais gredzens"
(laikrakstā
"Dienas Lapa" 1901) nosodīta pagasta varasvīru alkatība un ļaundarības,
izsmieta tumsonība un kārkluvācietība, tēlots nabago ļaužu posts. Miris
lielinieku koncentrācijas nometnē Valmierā.
Pseidonīms: V. Upmalietis.
|
|
Literatūra:
1.Latviešu rakstniecība biogrāfijās. - Rīga: Zinātne, 2003. - 278.lpp.
2.Zariņš M. Kārlis Kalniņš un Ādams Ore//Zariņš M. Optimistiska dzīves enciklopēdija. R., 1975.
3.Jānis Kalniņš//Latviešu konversācijas vārdnīca.-Rīga:Antēra,2001.-8.sēj.,15138.sl.
|
