 |
Dzīve un radošā darbība:
Grimma
Marta (prec.Endzelīna, vēlāk Ķelpe; 1901.26.XI Burtnieku pag. Baložu
muižā - 1983.7.IX Rūjienā, apbedīta Rūjienas Skudrītes kapos) -
dzejniece, tulkotāja.
Dzimusi amatnieka ģimenē. Mācījusies
Strazdumuižas elementārskolā (1912), beigusi M.Stalažas proģimnāziju
Rūjienā (1917). Mācījusies Petrogradā no Liepājas evakuētajā krievu
sieviešu ģimnāzijā (1917-1918), M.Beķeres meiteņu privātģimnāzijā Rīgā
(1918). Beigusi Rīgas 2. pilsētas vidusskolu 91920) un LU Filoloģijas
un filozofijas fakultāti, kur studējusi Ģermāņu un Romāņu nodaļā, tad
Baltu filoloģijas nodaļā (1926). Strādājusi par asistenti Baltu
filoloģijas katedrā (1924-26). Grimma pierakstījusi profesora J.
Endzelīna "Lekcijas par baltu valodu salīdzināmo gramatiku"(1927).
Saņēmusi Kultūras fonda stipendiju, Grimma studēja literatūru, slāvu
valodas un salīdzinošo literatūrzinātni Kārļa universitātē Prāgā
(1929-32). Strādājusi par skolotāju Rūjienā (1931-33) un Rīgā
(1933-40), par literatūras nodaļas vadītāju laikrakstā "Rūjienas
Vēstnesis"(1932-33), teātra un mākslas nodaļas vadītāju žurnālā
"Sievietes Pasaule"(1935-40). No 1941. gada dzīvojusi Rūjienā,
strādājusi par skolotāju Rūjienas vidusskolā (1941-55) un Rūjas ciema
bibliotēkas vadītāju un kolportieri (1955-57).
20. gadu beigās un
30. gados publicējusi daudzus rakstus un recenzijas par latviešu, čehu,
ungāru literatūru un teātru iestudējumiem. Pirmais dzejolis "Turaida"
publicēts laikrakstā "Latvis"1927.22.V. Izdoti dzejoļu krājumi "Tavai mīlestībai un mūžībai"
(1929), "Mana balss"
(1932), "Sēru vītoli"
(1934).
Grimmas dzeja ir mākslinieciski nevienmērīga, labākajos dzejoļos kaisls
temperaments, patoss, spēcīgas, nereti neapvaldītas un pretrunīgas
jūtas. Tajos atspoguļota emancipētas, iekšēji neatkarīgas sievietes
garīgā pasaule. Iemīļoto motīvu lokā (mīla, māte, dzimtene, reliģija)
Grimma tiecas nonākt līdz pasaules filozofiskajai izpratnei. Grimmas
romantiski ievirzītajai dzejai raksturīgi arī sentimentālisma akcenti.
Grimmas pirmais prozas darbs- tēlojums "Māmiņ...zemenītes!"
žurnālā "Latvijas Jaunatne" 1927 gada 2. numurā. Izdots aprakstu krājums "Čehoslovakijā"
(1933). Stāsti publicēti periodikā un apkopoti krājumā "Kad Donava šalc"
(1934).
Grimmas stāstos ievīti autobiogrāfiski motīvi, izkāpinātu jūtu
pārņemtos varoņus virza fatālas kaislības. Stāstu kompozīcija maz
izstrādāta, sižets pakļauts jūtu attīstībai. Romāns "Sirds saulgrieži"
publicēts žurnālā "Sievietes Pasaule"(1938). 70. gados publicē dzejoļus periodikā, 1977. gadā izdota dzejoļu izlase "Priežu ziedi"
.
Grimma tulkojusi no čehu ("Čehu lirika", 1932; "Čehu rakstnieku
sejas"1934; A. Jirāseka "Suņgalvji", periodikā 1935., grāmatā 1962; "J.
Otčenāšeka "Pilsonis Brihs", 1958; Z. Pluharža "ja mani atstāsi"1960)
un krievu valodas (A. Puškina "Poltava", 1933; A. Ribakova "Kroša
brīvdienas", 1969). Piedalījusies "Čehu- latviešu vārdnīcas"(1988)
sastādīšanā.
Pseidonīmi: Linlija.
|
|
Literatūra:
1.Latviešu rakstniecība biogrāfijās.- Rīga: Zinātne, 2003.- 219.lpp.
2.Grimma M. Mans dzīves stāsts//Karogs, 1981, 11;
3.Rūja V. Augsim Latvijai!//Izgl. Un Kultūra, 1994, 1.IX.
4.Ziema G.Rūjienas Novads.-Rūjiena,1999.-61.lpp.
5.Marta Grimma//Es viņu pazīstu.-Rīga:Biogrāfiskā arhīva apg.,1939.-187.lpp.
6.Hermane
V. Gleznotājas Ināras Ķelpes [55.] jubilejā : [Par Rūjienas (Valmieras
raj.) gleznotāju, I.Ķelpi (Martas Grimmas meitu)] // Liesma. - (1995).
- 15.sept., 3.lpp.
7.Šerikova Maija. Durvis par naudu neveras :
[saruna ar dzejn. Martas Grimmas mazmeitu, Rūjienas vidussk. (Valmieras
raj.) skolot. M.Šerikovu] / pierakst. Līga Siliņa // Rūjienas
Vēstnesis. - 1999. - 30.jūl. - 4.-5.lpp.
8.Rumba, Edīte Viss
labais no mammas :[Par rakstn., tulk., skolot. Martu Grimmu (1901-1983)
: Sakarā ar 90.dz.d.] / tekstā stāsta rakstn. meitas Ināra Ķelpe,
Violeta Šerikova // Liesma - 1991. - 30.nov. 3.lpp.
9.Sedleniece,
Daina "...Man ir tik labi. Miers un klusums..." :[par dzejn., tulk.
Martu Grimmu (1901-1983)] // Rūjienas Vēstnesis - 2001. - 30.nov.
3.lpp.
10.Ziema, Gunārs Dzejniece, kam Rainis skūpstīja roku
:[sakarā ar dzejn., tulk. Martas Grimmas (1901-1983) 100.dz.d.] //
Rūjienas Vēstnesis - 2001. - 30.nov. 3.lpp.
|
