Izstāde veltīta nesen iznākušajai grāmatai „Nenocenzētie”

„Sešdesmito un septiņdesmito gadu citas, necenzētās kultūras veidotāju atmiņās, rakstos parādās, ko un kādā veidā jaunās paaudzes cilvēki padomju Latvijā centās mainīt. Tas ir nesaķemmēts, neiespiests vienotos raksta vai atmiņu rāmjos kolektīvs dzīvesstāsts, ko mīlēja, kas patika, ar ko izcēlās vai atšķīrās no tālaika padomju sabiedrībā pieņemtā kultūras standarta”, satura aptvērumu ieskicē Janīna Kursīte, ievada autore. “Pirmshipiju laiks bija vispārīgāks, pozitīvāk, radošāk vērsts - modernisms, avangardisms, kas pirmskara Latvijas vai pēckara ārzemju literatūras, kino, mākslas veidā ieplūda, tika uzsūkts kā alternatīvai eksistencei nepieciešama barības viela. Hipiju un pēchipiju laikā, īpaši sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito gadu sākumā, iesākās “nekā nedarīšana” vai negatīvisms kā protesta forma pret apkārtējo vidi.” Izstāde skatāma no 01.07-30.07.